Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Katrs cilvēks visu uztver savādāk. Manuprāt, šī pasaules un kultūras izprašana ir ļoti cieši saistīta ar audzināšanu. Lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis 21. gadsimtā, bet esmu audzināts kā 20. gadsimta bērns. To esmu sapratis jau kopš bērnības, jo skatos uz konkrētām lietām savādāk, piemēram, māksla, mūzika un kultūras izprašana man ir savādāka.
Mūzika ir ļoti liela manas dzīves sastāvdaļa, bez tās nevaru iedomāties kā būtu dzīvot. Es mūziku un dziesmas saistu ar saviem dzīves notikumiem un ir man konkrētas dziesmas kas man izraisa ļoti patīkamas atmiņas, piemēram, Edgara Liepiņa dziesmas. Edgara Liepiņa dziesmas liek man atcerēties visus labākos notikumus ar tēti, lai gan dziļā bērnībā smējos par tēta mūzikas gaumi, tagad viņu izprotu. Šīs dziesmas – “Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc…”, “Ķiļķēns un klimpa”, “Nav vērts”, “Vecpuiša dziesma” un “Meža būdiņu tev celšu”, atsauc šīs ļoti patīkamās atmiņas. Jāsaka, ka manam vectēvam (no tēva puses) arī bija ļoti iecienīts Edgars Liepiņš. Viņa mīļākā dziesma – Kā ļaudis mīlējās - , jo šajā dziesmā Edgars Liepiņš vienā starpspēlē teica: “Vilni, nu, negrābsties, ka tik nedabū pa nagiem!” nevajag daudz minēt , bet pašsaprotami, ka viņa vārds bija Vilnis. Tieši Edgars Liepiņš man lika vairāk uzzināt par latviešu dzejniekiem.
Dzeja īsti nav mana stiprā puse, bet pateicoties latviešu dziesmām (lielāko daļu Edgaram Liepiņam) zinu, ka daiļradi kā – Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc…, Ķiļķēns un klimpa un Meža būdiņu tev celšu – ir sarakstījis Imants Ziedonis. Valdis Artavs – Trīs runči. Ārija Elksne – Nav vērts. Veidenbaums – Vecpuiša dziesma.
Teātri, balets un opera arī man ļoti saista, it īpaši, 20. gadsimta, bet nesaku, ka tikai 20. gadsimts ir viss ap ko es orientējos. Kā jau minēju, esmu audzināts savādāk nekā kāds mans vienaudzis. Es nezinu daudz cilvēkus manos gados, kuri teiks: “Jā, man mīļākās izrādes ir “Gulbju ezers”, “Romeo un Džuliete”, “Reinas zelts”, “Riekstkodis” un “Skroder diena Silmačos”, jāpiebilst, ka mīļākās grāmatas ir “Sirmgalvis un jūra”, “Ardievas ieročiem” un “Anna Kareņina”.”
Jāsaka, ka man vēl ir daudz ko mācīties un izprast, bet varu apgalvot, ka esmu savādāks jaunēklis. Tiešām nav sanācis satikt kādu vienaudzi ar kuru ir vienādi uzskati par konkrētām lietām un skatās uz pasauli, nu, vairāk vai mazāk kā es.