Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu
Jebkuru gadsimtu cilvēks var ieraudzīt, saklausīt, izprast. Dziesmu svētki var radīt priekšstatu pat par vairākiem gadsimtiem. 20. gadsimtu lieliski var izprast lasot Dž. Orvela darbus. Par jebkuru gadsimtu, cilvēks var uzzinat lasot vai klausoties, kā arī skatoties.
Dziesmu svētki. Šie svētki Latvijā ir kas īpašs. Nekur citur tādu nav, pat ja ir, tie nav tik gaidīti kā Latvijā. Šie svētki aizsākās pirms 2 gadsimtiem, un nekas tos nav pārtraucis, pat Latvijas okupācija. Manuprāt Dziesmu svētki saliedē tautu. Atceros, kad gāju 4. klasē es piedalījos Dziesmu svētkos. Lai arī saspringtie mēģinājumi mani emocionāli sagrāva, noslēguma koncerts manu uztveri pilnībā mainīja. Es nekad savā dzīvē nebiju iedomājies, ka dziesmas tā vieno latviešu tautu. Nekad savām acīm nebiju redzējis tik daudz priecīgu cilvēku. Pārbraucot mājās no šiem svētkiem secināju, ka mūsu tauta ir vienota, un viens no pasākumiem, kas mūsu tautu savieno ir Dziesmu svētki.
Par 20. gadsimtu ļoti labu priekšstatu man sniedza rakstnieka Džordža Orvela sarakstītā “Dzīvnieku ferma”. Šis rakstnieks ļoti labi raksturoja PSRS režīmu ievijot to pasakā par dzīvniekiem. Pasaka bija uzrakstīta, kā dzīvnieki padzen cilvēkus no fermas un paši sāk tajā saimniekot. Sākumā, protams, visi bija priecīgi, bet laikam ejot, cūkas, kuras bija galvenās sāka kļūt diktatoriskas un izverdzinat pārējos dzīvniekus. Dzīvnieki, kuri nevēlējās pakļauties tika iebaidīti ar suņu uzbrukumiem. Pēc manām domām rakstnieks ļoti precīzi bija uzrakstījis par šo komunistisko režīmu, jo šie suņi bija domāti, kā čeka, no kuras visi baidījās.
Pirms aptuveni 4 mēnešiem noskatījos filmu ar nosaukumu “Kriminālās ekselences fonds”. Man šī filma ļoti patika. Filma bija par Latviju ap 80. gadiem. Filmā galvenais aktieris bija scenārists, kurš kopā ar savu draugu domāja dažādus plānus kā nopelnīt naudu, protams, nelegāli. Manuprāt šajā filmā bija lieliski parādīta 80. gadu ikdiena, shēmošanas, reketi, laupīšanas. Šajā filmā bija daudz mazu nianšu, kas deva labāku izpratni par šo vēstures posmu, piemēram, nepārtraukta lamāšanās krievu valodā, kā arī dažādi izteicieni, kurus mūsdienu cilvēks nekad netektu. Lai arī daudzi kino eksperti teica, ka filma nav pārāk laba, manuprāt, tā bija izcila.
Es patiešām ceru, ka mūsdienu mākslinieki veidos tikpat labus darbus kā, piemēram, Dž. Orvels, jo tikai šāda veida darbi palīdz mums izprast dažādus gadsimtus.