Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
21. gadsimts ir mans gadsimts. Tas ir gadsimts, kuru es atceros. Šajā gadsimtā daudzas lietas ir mainījušās. Sākot ar cilvēkiem, mūziku un tehnoloģijām.
Mūsdienu cilvēks ir ļoti mainījies, jo mūsdienu jaunietim ir dators un telefons, un vairāk neko viņam nevajag. Šo teikumu es neattiecinu uz sevi, bet gan uz cilvēkiem, kuri ir kādus 5 gadus jaunāki. 21. gadsimta cilvēkam vajag neko citu, kā telefonu, jo tajā ir viss viņam vajadzīgais. Viņam ir svarīgas tikkai spēles, jo mūsdienās tā bērni pavada savu brīvo laiku. Bērni vairs neskrien ārā garlaicības vadīti. Tie sēž mājās un skatās video vai spēlē spēles. Pirms 10 gadiem, kad es biju jauns, bērni skrēja laukā spēlēt futbolu vai citas jautras spēles. Tā mana laika bērni un es pats iemācījāmies komunicēt ar citiem. Tagad bērni sēž blakām un raksta īsziņas viens otram. Šo problēmu ir pamanījuši daudzi cilvēki, bet tās labā neko nedara. Šādu var ieraudzīt 21. gadsimtu. Kur visi staigā viens otram blakus un nerunā. Tas ir briesmīgi! Bet pietiks par to, pāriesim pie tā, kas sāka šīs briesmas.
Tehnoloģijas 21. gadsimtā ir veikušas lielu kāpumu. Tās ir padarījušas mūsu dzīvi daudz vienkāršāku. Ar mūsdienu telefonu var veikt vairāk kā 10 darbības. 10 gadus atpakaļ, lai uzņemtu bildi, tev bija jānēsā līdzi kamera, bet tagad to var izdarīt ar telefonu. Mūsdienu tehnoloģijām cilvēki pielāgojas, lai tie neatpaliktu no mūsdienu tendencēm. Spiesti pielāgoties ir arī veci cilvēki, jo visa komunikācija notiek caur telefonu. Caur telefonu es pārsūtu bildes omei no ceļojumiem. Tas ir ātrs veids, kā viņai parādīt ko es daru. Mainījies ir arī uzskats par mantisko vērtību. Kādreiz ja tev bija dators, tad tu biji turīgs cilvēks, bet tagad dators ir visiem un tos tik maina un maina. Kādreiz cilvēks pieķērās savai mantai, bet tagad tā vairs nav, jo visu laiku ir kaut kas jauns. Tiklīdz ir kaut kas jauns cilvēkam to vajag. Tā ir mainījusies cilvēka attieksme pret mantām. Tur jau neko nevar padarīt, jo mūsdienu cilvēkam tas ir vienīgais veids kā izrādīties.
Vislabāk izprast gadsimtu var caur mūziku, jo tajā dzied par to, kas ir populārs. Pirms 20 gadiem Latvijā sāka klausīties ASV dziesmas. Un no tā laika latvietis neko citu neklausās. Protams, ne vecs cilvēks, jo tam jau pie sirds ir pielipusi latviešu mūzika. 21. gadsimta jaunietis neklausās neko citu, kā repu. Tas ir dziesmas stils, kurā dzied ātri. Es pats atzīšos, man pašam arī gribas to paklausīties. Bet dažreiz gribas arī kaut ko latvisku. 21. gadsimta mūziķis ir narkomāns. Viņš lietos narkotikas un kaut ko dziedās, lai cik briesmīgi neizklausītos, tas cilvēkiem patīk. Pēc mūziķiem var saprast, ka 21. gadsimts ir neparasts. 20 gadu laikā ir mainījušies ļoti daudz stereotipi. Ir mainījies daudz kas. Bet, protams, ir arī cilvēki, kuri nepiekrīt šādām izmaiņam un vienkārši dzīvo savu dzīvi.
21. gadsimts ļoti atšķiras no iepriekšējajiem un es uzskatu, ka tas ir labi, jo mūsu gadsimta sākums ir un paliks visatšķirīgākais. Un no tā varēs mācīties, lai arī citi bērni nepaliktu atkarīgi no telefoniem un videospēlēm.