Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Gadsimts tas ir daudz vai maz? Simts dāvanas dzimšanas dienā ir daudz, bet simts gadi pagātnē – maz. Izprast, saklausīt un ieraudzīt savu gadsimtu es cenšos caur trīs perspektīvām: es dzimtā, es Latvijā un es pasaulē.
Es savā dzimtā. Manuprāt, pētot gadsimtu caur šo perspektīvu spēju ieraudzīt, kāds tas izskatās un cik sen tas sākās. Piedaloties konkursā, kura mērķis bija izpētīt un iepazīt savu dzimtu, es izveidoju dzimtas koku. Šobrīd tas sevī iekļauj simtu piecdesmit astoņus cilvēkus un sešas paaudzes manu radinieku. Veidojot šo dzimtas koku esmu atradusi daudz jaunu radīnieku, uzzinājusi vairāk par savas dzimtas vēsturi un iepazinusi savus radus. Neesmu nokļuvusi tālāk par savu vecvecāku vecvecākiem, jo neviens no maniem radiniekiem neko vairāk par viņu vārdiem nezina un nav arī neviena kam to pajautāt. Sajūta, kad satiekas vecākais un jaunākais ģimenes loceklis, kurus šķir gandrīz simts gadi, nav aprakstāma. Es sajutos gan lepna, ka man ir dota iespēja to piedzīvot, gan niecīga, jo tajā mirklī es sapratu cik dažādas bija un būs šo cilvēku dzīves. Viens no viņiem ir piedzīvojis svarīgākos notikumus valsts vēsturē, kamēr otrs par to tikai lasīs vēstures grāmatās. Tieši šī iemesla dēļ man šķiet svarīgi, ka jaunieši zina un ciena Latvijas valsts vēsturi.
Es Latvijā. Lai spētu saklausīt gadsimtu ir jāklausās jauniešos, jo tieši viņi ir tie, kas gadsimtiem senus notikumus iepazīst mācību grāmatās. Tas ko viņi zina un atceras būs tas ko viņi stāstīs nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi viņus uzklausīt. Pieaugušie iemāca mums, jauniešiem, cienīt vecāko paaudzi, svinēt atceres dienas un veidot pašiem savus gadsimta notikumus. Šis ir Latvijas simtgades gads, kas sevī ietver vairākus tūkstošus tam veltītu pasākumu, kuru galvenie varoņi ir tieši jaunieši. Martā man bija lieliska iespēja redzēt kāds spēks ir Latvijas jauniešos un ko viņi spēj paveikt, tikai ja viņiem dod iespēju izpausties. Sešu mēnešu garumā es un vēl trīsdesmit jaunieši strādājām pie simtgades projekta, kura ietvaros divas dienas Liepājā notika jauniešu lielkoncerts “Liepāja izAicina”. Lielkoncertā piedalījās aptuveni piecsimt jauniešu no visas Latvijas, kas skatītājiem pasniedza savu dāvanu – īpaši lielkoncertam veidotu prieknesumu. Vērojot kā tapa un notika lielkoncerts es iedvesmojos par to pastāstīt pilnīgi visiem ko pazīstu. Tādējādi visa pasaule uzzinās cik ļoti Latvijas jaunieši mīl savu valsti un novērtē gadsimta laikā paveikto.
Es pasaulē. Izprast Latviju, tās cilvēkus un kultūru šo simts gadu laikā noteikti nav bijis viegli. Mūsdienās to izdarīt palīdz dažādas jauniešu apmaiņas programas, kuru ietvaros satiekas dažādu valstu jaunieši un iepazīst viens otru, kā arī valstis un kultūras no kurām katrs nāk. Arī es esmu piedalījusies vairākās “Erasmus+” apmaiņās Itālijā, Polijā un Latvijā. Manuprāt, tas ir lielisks veids kā uzzināt daudz jauna par pasauli un iziet ārpus savas konforta zonas, iepazīstot citus jauniešus.
Es domāju, ka gadsimts ir gan daudz, gan maz. Tas atkarīgs vienīgi no tā kā uz to paskatās. Es novēlu ik vienam jaunietim izpētīt savu gadsimtu un nonākt pie secinājumiem, kas palīdzēs labāk uztvert dzīves ilgumu un notikumus tajā.