Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Es, mūsdienu jaunietis, dzīvoju 21. gadsimtā. Vai ziniet, kas mani visvairāk pārsteidz? Tas, ka gadsimtiem mainoties, cilvēku daba un pamatprincipi nemainās. Tieši tāpat, kā Kolumbs tūkstošiem gadu atpakaļ, arī es šodien vēlos ieraudzīt moderno pasauli, saklausīt savu individualitāti un izprast vidi sev apkārt. Vai tas patiesi ir iespējams ir jāspriež katram pašam.
Es zinu, ka jaunākās tehnoloģijas atvieglo manu ikdienu. Dažbrīd tomēr šķiet, ka mūsdienu modernitāte mani ir iesprostojusi. Gluži kā Alberta Bela darbā “Būris”, galvenais varonis ieraudzījis iesprostojumu izbijās, taču nerīkojās, lai tiktu ārā, turpretī, tikai iekārtoja to dzīvošanai ērtāku. Šķiet, ka arī es daru tieši tāpat. Jūtos pārsteigta, ieraugot kārtējo, modernā gadsimta brīnumu. Piemēram, tikko uzražoto, jaunāko viedtālruni. Es zinu, ka to iegādājoties es sevi iesprostošu būrī, atkarības būrī, taču es nepretojos šīm restēm. Reizēm nesaprotu vai ļaudis uz šo sakopto, skanīgo gadsimtu tiešām spēj lūkoties tikai caur “Facebook” lapas kameru? Es nevēlos šādi skatīt savu dzīvi, šajā laikā.
Mans prāts pretojas šim troksnim, ko rada mediju uzspiestais viedoklis. Arī Romeo un Džuljetas dvēseles V. Šekspīra lugā kliedza par bezjēdzīgo naidu ģimeņu starpā un abu neapturamo mīlestību. Viņi šos sāpīgi, smeldzīgi gārdzošos dvēseles saucienus sadzirdēja un rīkojās. Es apbrīnoju šo mīlnieku drosmi. Man dažkārt pat ir bail izteikt savu viedokli, šajā laikmetā, kad, "kas skaļāk bļauj, tam taisnība", ir valdošais princips. Taču tas patiesībā nav nemaz tik svarīgi. Galvenais ir sadzirdēt savu iekšējo čukstu, sirds pukstu un neatlaidīgi sekot savam dvēseles gadsimta ritumam. Es savu balsi dzirdu skaidri, bet, vai arī tu?
Neko daudz nelīdz, ja var sadzirdēt, bet nespēj izprast. Vai esi kādreiz domājis kāpēc tavi vecāki jaunībā rīkojās ļoti neapdomīgi? Es, nē! Toties Ē. Vilsons savā izrādē “Mana Magadana” šo jautājumu nespēj izslēgt no prāta. Viņš neizprata atbildi bērnībā, kad viss šķita košāks un grandiozāks, un neizprot to arī tagad, jau izglītota pieaugušā lomā. Citu mērķus, iemeslus un nodomus nav iespējams izzināt. Tomēr savu zinkāri varam apmierināt mēģinot izprast vismaz sevi. Jo kā gan lai izprot, kaut ko tik lielu, kā veselu gadsimtu, ja pat ar savas dzīves nelielo mūžu netiekam galā?
Es arī sākšu ar sevi pašu. Dzīvojot šodien esmu daļa no šī gadsimta, daļa no milzīgās pasaules. Ticu, ja spēšu ieraudzīt, saklausīt, izprast savu būtību, domu karti, dvēseles saucienu, tad noteikti varēšu to paveik ar pasauli un šiem simts gadiem. Es esmu mans gadsimts!