Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsdienu gadsimtā katram cilvēkam ir iespāja darīt visu, ko vēlas. Nav ierobežojumi. Neviens nevienu netur, neviens nevar apstādināt. Katram ir iespējams pilnīgi viss. Pasaule jau gaida, kad radīsi savas spējas. Tas viss sākas no bērnības.
Bērnībai ir ļoti liela nozīme uz cilvēka pilnveidošanos. Katra lieta, ko ieraugi, dzirdi, izproti, kaut ko dod. Maziņš būdams, nezini, kas tās ir par lietām, tāpēc pats izdomā. Katrai lietai tu pats izdomā saistību. Mūsdienās bērni ļoti agrā vecumā jau sāk spēlēt datorspēles, lieto mobilo telefonu un pavada brīvo laiku skatoties multfilmas vai videoklipus. Viņi vairs neiet laukā, negrib iepazīt pasauli. Pavadot laiku arā ar mammu vai tēti, vai omi bērns sajūt, ierauga, saklausa dažādas lietas. Piemēram, sajūt - asos zāles stiebrus, vēso vēja pūtienu. Bērns redz cilvēkus, saprot, ka nav vienīgais. Mūsdienās bērni četru gadu vecumā interneta pasaulē orientējas labāk kā pieaudzis cilvēks. Tas mani mazliet nomāc, ka daudzi vairs nezin, kā tas ir iet sētā ar citiem bērniem un pavadīt laiku reālajā pasaulē, nevis virtuālajā.
Jauniešu posms manā gadsimtā ir diezgan radikāls un izdomas bagāts. Katru ideju var īstenot, katru mērķi var sasniegt, galvenais ir ticēt sev! Nesen noskatījos latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās Ekselences Fonds”. Filma ir par 1990. gadu kriminālām lietām ar mūsdienu asumu. Filmas režisors nav populārs un neviens aktieris nav populārs. Filmā varēja filmēties arī cilvēki, kas noziedoja filmas tapšanai naudu. Filmā nav neviens profesionāls aktieris. Filma guva ļoti lielu interesi, jo bija orģinalitātes. Internets bija pilns ar labām atsauksmēm. Ar šo gribu teikt, ka mūsdienās ir iespējams viss.
Mūsdienu mūzika ir ļoti mainījusies. Klāt ir nākuši dažādi žanri, kas mūziku padara vēl populārāku. Jaunieši mūsdienās arī klausās vecas Raimonda Paula dziesmas un arī mūsdienu mūzikas parodiju “Olas”. Prieks, ka mūsdienās spēj novērtēt arī klasiku.
Savā gadsimtā varu pateikt, ka 11. novembris un 18. novembris ir dienas, kad Latvijas karogu ar godu nesāju piespraustu pie sirds. Katru gadu ir tūkstošiem cilvēku, kas aizness svecīti un noliek to pie Brīvības pieminekļa. Dodas kopā ar bērniem. Ir jaunieši, kas vieni paši to izdara. Savas zemes aizstāvji un cīnītāji ir jāgodā un tai patriotisma sajūtai ir jābūt katram. Katru gadu Liepāja cilvēki dodas “Lāpu gājienā”. Veci, jauni, tas nevienam netraucē, galvenais, ka cilvēki ar gadiem būtu vairāk. Prieks, ka mūsdienu skolās to neaizmirst. Skolās taisa dažādus pasākumus saistībā ar Latviju, lai jaunieši sajūt to patriotisma sajūtu. Personīgi es, katru gadu skatos arī kinofilmu “Rīgas sargi”, tā ir kā tradīcija.
Manuprāt, mans gadsimts cilvēkam paver plašas iespējas, bet liek aizmirst par vienkāršām sajūtām. Šis ir tehnoloģiju laikmets, kad visu dara saistībā ar internetu. Cilvēki paliek arī slinki un mazāk fiziski aktīvi, kas bojā veselību. Galvenais, manuprāt, ir prast izmantot visu, ko tev piedāvā pasaule. No dzīves ir jāķer kaifs un jāizbada tā.