Pārspriedums ID 110

Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.

Es, tāpat kā daļa manu vienaudžu, esam dzimuši pagājušajā gadsimtā. Mēs esam tie, kuri šo 20. gadsimtu ir sākuši no paša sākuma, sajuzdami to kā viss mainās. Kad es vēl biju bērns, viss bija citādāk. Vēl nepastāvēja tik augsti attīstītas tehnoloģijas, kā arī sabiedrība nebija vēl uzsākusi lielo uzplaukumu.

Ar katru dienu arvien vairāk un ātrāk viss rit uz priekšu. Cilvēki jau sen saziņai neizmanto vēstules tik bieži kā agrāk. Vairums ziņas izlasa internetā, nenopērkot avīzi, arī auto nu jau ir katrā pagalmā. Daļa par to, kas notiek ir priecīgi un apmierināti, taču daļai, proti, vecajai paaudzei tas sagādā zināmas bažas. Kaut gan, nu jau arī vecā paaudze pamazām sāk iepazīt tehnoloģiju burvību. Mani personīgi pārsteidz tas, ka tik augstu attīstītas tehnoloģijas spēja pilnveidoties tik īsā laika posmā. Tie ir tikai apmēram 20 gadi. Manuprāt, tas ir apburoši!

Ņemot vērā augsto tehnoloģijas izaugsmes līmeni, arī sabiedrība ir kļuvusi atvērtāka un vienotāka. Manuprāt, ļoti palīdz sociālie tīkli, ja cilvēks ir komunikabls un solidārs pret citiem. Sociālie tīkli dod iespēju uzzināt ko jaunu, sazināties ar citiem, tādejādi iegūstot jaunus draugus un paziņas. Protams, ir arī melnā jeb sliktā puse šim visam, ja cilvēks kā pamatu ņem sociālos tīklus un noslēdzas reālajā dzīvē. Ir jāprot ieraudzīt labāko un izprast sliktāko, mēģinot nekļūdīties.

Pateicoties tam, ko iepriekš minēju, manuprāt, mūsu tauta ir kļuvusi daudz saliedētāka un labāka. Cilvēki viens otru arvien labāk iepazīst un kļūst jaukāki viens pret otru. Es domāju, ka tieši tādēļ mums izdodas sarīkot tik varenus “Vislatvijas dziesmu un deju svētkus” Mežaparka lielajā estrādē. Šajos burvīgajos svētkos ir jābūt jebkuram latvietim vismaz vienu reizi dzīvē. Tās ir burvīgas sajūtas, un pats galvenais – mēs visi esam kopā! Es zinu un turpinu ticēt tam, ka kopā mēs esam spēks! Ik katram latvietim ir jāizprot sava zeme un laiks kurā mēs dzīvojam. Interesēties par to, kas notiek apkārt ir gandrīz kā pienākums, kurš nes sulīgus “augļus”. Piemēram, viens no “augļiem” būs tas, ka varēsim ar lepnumu sagaidīt mūsu valsts simtgadi. Tas, manuprāt, ir varens notikums, kurš iespiedīsies mūsu atmiņās un no tā visa paliks pamatīgs ieraksts vēstures lappusēs.

Kā jau virsrakstā teiks – “Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu”. To es arī no visas sirds cenšos izdarīt. Izbaudu katru dienu, kas man tiek dota, priecājos par to, kas mums ir un cenšos sasniegt kaut ko vēl vairāk. Es mīlu savu zemi un laiku, kas man ir dots, lai izdzīvotu un saklausītu savu gadsimtu.

Atpakaļ uz sarakstu