“Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.”
Man ir ļoti paveicies ar vietu un laiku, kurā dzīvoju, mūsdienās ir tik daudz iespēju, ka pat ir grūti izvēlēties savu nākotni. Interesants ir fakts, ka esmu jau dzīvojis divos gadsimtos, kaut vai maziņš, bet piedzīvojis tūkstošs gades pāreju. Es tik daudz skrienu pakaļ laikam un jaunām idejām, ka pat aizmirstu izprast, kur un kā dzīvoju, kādas ir manas un mūsu saknes.
Šis, 2018. gads, mūsu tautai ir īpašs, 100 gadus jau esam Latvija un latvieši – mūsu pirmais gadsimts būs noslēdzies. Laiks nebija viegls, divi globāli kari, kas bojāja gan zemi, gan tautu, protams, jāpiemin arī mūsdienu politika. 100 gados mainās paaudzes, viedokļi un vērtības, piemēram, skaistās Raiņa un Aspazijas vēstules nav iespējams salīdzināt ar jauno latviešu dzejnieku dzejas krājumiem. Dzeja ir kļuvusi par bezpersonisku vārdu salikumiem, kas sevī ietver žargonus, svešvārdus. Ir pazudis dvēseliskums un skaistās fantāzijas, radīja Aspazijas un Raiņa vēstules.
Tomēr ir vērtības, kas neizzūd, tautas saknes. Runā, ka mūsu tautu vieno dziesma, vēljoprojām, 21. gadsimtā, mūs vieno “Dziesmu un deju svētki”. Es uzskatu, ka šis ir viens no cēlākajiem un skaistākajiem pasākumiem Latvijas vēsturē. Dziesmu svētku dziesmas pārāda, cik stipi esam, vienalga kas par gadsimtu. Taču šie dziesmu svētki ir īpaši, šie arī ir simtgades svētki, pats esmu iegādājies biļeti un jau gaidu šo noslēguma koncertu. Viens no maniem mazajiem sapnīšiem būtu piedalīties Dziesmu svētkos, izdzīvot un saklausīt savu gadsimtu, sajust to auru, ieraudzīt arī deju svētku skaistos priekšnesumus. Tas viss veido mūsu tautu. Pat kara un juku laikos, dziesma bija tā, kas vieno.
Skatoties nākotnē, nevar zināt, kas sagaida. Pasaule ātri mainās, attīstība ir fenomenāli ātra, pirms 40 gadiem bija pirmie mēģinājumi lidot kosmosā, bet tagad jau plāno veidot kolonijas uz citām planētām. Slavenais zinātnieks un fiziķis Stīvens Hokings, savas dzīves pēdējos memuāros un zinātniskajos pētījumos, publicējis, ka tuvākajā nākotnē valdīs mākslīgais intelekts, gluži kā uzskata kino režisors Kaža, kas interneta vietnes intervijā stāstīja par mākslīgā intelekta ietekmi uz kino industriju.
Šie gadsimti, kuros esmu bijis un esmu, ir veidojuši mūsdienu pasauli, visa pamatā ir cilvēki un tautu vērtības, neuzskatu, ka turpmākajā gadsimtā būs izmaiņas, taču tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Veidosim nākotni tādu, kādā vēlamies dzīvot un cienīsim pagātni, kāda tā mums bijusi, un, ko mācījusi. Tas tikai veidos mūs stiprākus, lai nākamie gadsimti būtu vēl vairāk saklausāmi, izjūtami un tos mēs spētu izprast pilnībā.