Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
21. gadsimtā izmaiņas notiek straujāk kā jebkad. Diemžēl, nevar teikt, ka viss mainās uz labo pusi. Mūzika ir viens no visplašāk zināmajiem kultūras izpausmes veidiem. 20. gadsimta laikā šajā industrijā kļuva populāri tādi žanri kā roks, blūzs, džezs, kuri ir izcili mūzikas žanri, taču, diemžēl, mūsdienās mūzika izskatās ļoti skumji. Pretstats tam ir filmas, kas tagad ir progresējušas un nebaidās runāt par globālām problēmām. Un visbeidzot politiskās kustības arī ir mainījušās.
Šobrīd reliģija un rasisms arī spēlē lielu lomu pasaules politikā. Notiek nepatīkami terrorisma akti, kurus valdība noveļ uz musulmaņiem. Vai tā ir taisnībā? Mūsdienas ir grūti noteikt, kas ir patiesība un kas nē. Par šobrīdējo politisko stāvokli liecina arī Krimas krīze, kad Krievija ieveda savu armiju Krimā un to piespidkārtā pievienoja sev. It kā notika balsošana par iestāšanos Krievijas sastāvā, taču es to smagi apšaubu. Vēl viens faktors ir rasisms. Lai gan dzimtbūšana un citu rasu verdzība ir izbeigta, stereotipi paliek, un es pat domāju, ka dažviet vēlaizvien pastāv vergi.
Par visām šīm tēmām ir uzņemtas filmas. Visvairāk 21. gadsimta filmas runā par šādām cilvēcei svarīgām tēmām. Piemēram “12 gadi verdzībā” ir filma par melnādainu vergu, kurš beigās nonāk brīvībā. Šāda veida kinouzņēmumi mēģina skatītājiem nodot, kādu ļoti svarīgu ziņu. Vēl viens labs piemērs, ir filma “V for vendetta”, kurā tiek atainots, kā atbrīvoties no bailēm un cīnīties ar valdību, kura aprobežo cilvēkus un melo tiem. Kopumā filmu režisori vairs nebaidās no aizspriedumainām tēmām un nebaidās paust savu viedokli. Tas dod tādu kā dziļu ticību tam, ka pasaulē ir cilvēki, kam rūp šādas svarīgas un aktuālas tēmas un ka kāds kaut ko arī dara lietas labā.
Jāsaka godīgi, par mūziku tā nevar teikt. Ja 20. gadsimta beigās mūzikas industrija deva mums tādas izcilas grupas kā “Led Zeppelin”, “AC/DC”, “Guns n‘Rozes”, “Deep Purple”, “Black Sabbath” un daudzas citas, tad kas mums ir šodien? Kaut kādi reperi ar nošļukušām biksēm, kas runā tikai par to, kā lietot narkotikas, piedzerties un vēl labāk, kādu nogalināt? Vai arī elektromūzika, kurai nav nekādas dziļākas domas vai pat vispār nav nekā, izņemot vienu garlaicīgu ritmu? Es, protams, nesaku, ka vispār vairs nav labas mūzikas. Mums ir “Avenged Sevenfold”, “Ghost”, “Rival Sons”, kuras visas ir labas grupas, kuras klausās tikai cilvēki, aptuveni, no 18 gadu vecuma, jo jaunākās paaudzes tos neinteresē.
Noslēgumā es varu teikt, ka savā gadsimtā es noteikti varu filmās ieraudzīt daudz labas atziņas par šobrīdējo pasaules stāvokli. Diemžel, ir maz labas mūzikas, ko var saklausīt, jo jaunās paaudzes ir degradētas, un tas, manuprāt, ir nopietns drauds pasaules kultūrai. Izprast mūsdienu politiku ir ļoti grūti. Es domāju, ka tā ir gan uzlabojusies, gan pasliktinājusies pēdējā gadsimta laikā. Tas atspoguļojās valstu savstarpējās attiecībās visvairāk. Es teiktu, ka pasaule kustās pa ļoti trauslu un īpatnēju trajektoriju.