Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mans gadsimts ir tik dažāds. Bagāts, krāsains un neiedomājams. Šajā gadsimtā viss ir iespējams. Es varu redzēt, dzirdēt un izprast savu gadsimtu. Manām domām nav robežu, manuprāt, nekam nav robežu šodien. Varu domāt un runāt par Piena Ceļu vai arī cukura sastāvu, esmu vārda brīva šodien.
Diemžēl 21. gs. nav tikai brīvs lidojums. Ir pāris lietas, kas tur mūs grožos un ierobežo jau no senākiem laikiem. Tā pat kā Alberta Bela rakstītajā darbā “Būris” galvenais varonis Bērzs tika iesprostots. Es dažreiz jūtos iesprostota pagātnes ēnā. Nevis tajā pagātnē, ko esmu piedzīvojusi es, bet gan mani vecāki, vecvecāki. Šie būri ir vairāki, bet man visnesaprotamākais liekas stereotipu būris. Tas ka es dzīvoju stereotipu pilnā pasaulē. Es pati sevi tajā ieslogu. Es domāju, ka apkopējas nav tās gudrākās. Ka tas kurš klusē, tam nav ko teikt. Vai jaunietis, kas brauc ar melnu BMW mašinu nekas labs nav padomā. Manuprāt, man kā jaunietei nevajadzētu šodien domāt tik stereotipiski. Jo es kā jauniete to redzu un varu, to izmainīt.
Šodienas jaunieši ir ļoti talantīgi, es gribētu teikt, ka nākotne ir labās rokās. Es arī esmu ļoti apņēmīga, centīga, un šoruden man bija iespēja parādīt savas spējas Latvijas simtgadei veltītā programmā “Liepāja izaicina”. Šī bija lieliska iespēja jauniešiem radīt, veidot pasākumu kopā ar izcilu režisoru kā Intaru Rešetinu. Šī bija gan lieliska iespēja man tikt sadzirdētai, gan pierādīt to uz ko esmu spējīga. Es domāju, ka šādi pasākumi pilnveido manas prasmes. Es uzskatu, ka jādod vairāk iespēju jauniešiem, jo mūsos ir tā enerģija, dzirksts! Es ceru, ka jaunieši tiks uzklausīti vēl vairāk, jo tikai tā mēs varam augt, attīstīties un izprast sevi.
Izprast sevi, savus mērķus un ambīcijas šodien nav viegli. Bieži vien es nesaprotu, kas es esmu. Kāds un kurš ir mans dzīves ceļš. Šodienā var apjukt no visādiem kārdinājumiem. No varas un naudas. Manuprāt, ir jāpriecājas par mazām veiksmēm, jo mazās veidos lielo dzīves veiksmi. “Kukainīt, re, kā saule spīd. Iemācies sauli, Kukainīt,” kā Imants Ziedonis reiz teicis savā dzejā Kukainītim priecāties, kaut vai tikai par sauli, bet būt laimīgam. Manuprāt, pats galvenais būtu izprast savu ceļu šodienā, jo apmaldīties var viegli.
Nav viegli būt jaunietim šajā gadsimtā. Tik daudz iespēju, piedāvājumu. Mums ir daudz veidu kā sevi pilnveidot. Ir tikai jāmeklē sev īsto vietu. Atver acis un ieraugi, atver ausis un saklausi, atver sirdi, lai izprastu uz kuru pusi iet šodien.