Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Esmu dzimis iepriekšējā gadsimta pašā izskaņā, tāpēc būtu tikai loģiski ar to gadsimtu sevi nesaistīt, izņemot faktu, ka tad piedzimu, jo viss, kas ar mani noticis, saistās ar 21. gs. Šo noteikti var uzskatīt par ļoti straujas attīstības gadsimtu, jo jau savos 18 gados varu teikt, ka tad, kad biju pavisam, pavisam mazs, lietas bija citādākas. Īpaši uzsvērt var tehnoloģiju attīstību.
Tehnoloģijas – kur bez tām. Šajā gadsimtā tehnoloģiju dēļ mēs burtiski varam ieraudzīt, saklausīt un izprast savu gadsimtu un ne tikai to. Vēsture mums ir pieejama digitalizētā formātā, kā arī izklaide un kultūra. Daudz lietas tiek aizstātas ar tehnoloģijā, un tas tiek uztverts negatīvi. Es to mēģinu uztvert pozitīvi, jo tas kaut ko uzlabo un atvieglo. Daudz cilvēki, piemēram, Stīvs Džobs ir teikuši, ka pasaule vairs nekad neattīstīsies tik lēni kā šobrīd, un gribas tam tikai piekrist. Turpinot par burtisko, jāpiemina, ka moderno ierīču dēļ, medicīna ir atvieglota, un ļauj kādam burtiski redzēt un dzirdēt. Tehnoloģijas nav tikai datori. Manuprāt, tā ir māksla, izmantot fizisku un taustāmu objektu, kāda labklājībai. Kā piemēru, es gribu minēt puisi no Liepājas, kas šogad dabūja balvu “Latvijas lepnums”, visiem zināmajā, ikgadējajā Latvijas kultūras pasākumā, par to, ka izveidoja palīdzlīdzekli bērniem, kuri nevar pārvietoties slimības dēļ, kas atļauj viņiem pašiem tomēr pārvietoties pa telpu.
Šo gadsimtu mūsu valsts noteikti ir gaidījusi, jo šogad ir Latvijas simtgade, kurā norisinās arī mums visiem zināmie “Dziesmu svētki”. Tas ir nozīmīgs kultūras pasākums mūsu valstī, jo tas, manuprāt, skar ikvienu Latvijā dzīvojošo cilvēku, jo grūti ticēt, ka kāds no latviešiem nebūtu kaut uz mirkli par to domājis. Tās ir mūsu tautas emocijas, atmiņas un kultūra, ko varam saklausīt. Bieži kultūra mēdz būt arī ļoti dārgs pasākums, tāpēc mani ļoti uzrunāja Mērna Kleitene (ASV), kas ir džeza mūzikas izpildītāja, kas pašlaik tūrē pa Eiropu, sniedzot lieliskas iespējas klausīties džezu par ļoti niecīgu samaksu – vienu eiro. Viņa pati uzsvēra, ka mēģina kultūru padarīt daudz pieejamāku jebkuram, jo tas ir svarīgi mūsu gadsimtam. Es patiesi varu teikt, ka tā bija lieliska, emociju pilna iespēja klausīties modernu, šī gadsimta džeza mūziku.
Politiski mūs bieži varbūt vēlas apspiest ieraudzīt, saklausīt un izprast kaut ko. Manuprāt, tas ir tikai tāpēc, ka vadošajiem cilvēkiem valstī un pasaulē ir bail, ka, kāds jaunāks un mazāks, viņus izkonkurēs. Tomēr ir cilvēki, kas atrod veidus kā izpausties un darīt savu, lai baudītu un redzētu, un pētītu šo gadsimtu visā pilnībā. Šo brīvo izpaušanos varu salīdzināt ar grāmatu “Dzīvnieku ferma”, kurā dzīvnieki parādīja, ka grib būt patstāvīgi un izcīnīja savu vietu, kurā saimnieko paši, tomēr jebkura sabiedrība slāņojas. Tiec vaļā no vienas varas, padzīvo brīvi, un tad jaunajā sabiedrībā atkal uzrodas vadītāji un darītāji.
Manuprāt, jebkuram ir iespēja ieraudzīt, saklausīt un izprast savu gadsimtu. Tikai jāatrod savas intereses tajā, un jādodas tās apskatīt. Uzskatu, ka pareizi ir arī atstāt kaut ko no sevis, ne tikai ņemt. Tā mēs veidojam pasauli un laika posmus, ko ieraudzīt, saklausīt un izprast.