Pārspriedums ID 123

Grāmatu brīnumainā vara

Grāmatas man vienmēr likušās īpašas. Gadiem ejot sapratu, ka grāmatām ir spēks ne tikai paplašināt savu fantāziju, bet arī papildināt savas zināšanas. Tādas grāmatas kā “Būris”, “Dzīvnieku ferma”, Vizmas Belševicas krājumi un “Milk and honey” dod man iespēju iepazīt sevi un citus, lasot šīs grāmatas spēju skatīties uz pasauli ar citām acīm.

Viena no manām mīļākajām rakstniecēm – Vizma Belševica. Viņas patriotiskie un mīlestības pilnie – dzejas krājumi iemācīja man rūpēties un mīlēt savu valsti. Vizma Belševica ir piedzīvojusi daudz bēdu. Ilgu laiku viņas darbi tika cenzēti, jo viņa uzdrošinājās runāt par lietām, kas bija aizliegtas. Viņa piedzīvoja mīlestību un tās nāvi. Vienā no saviem dzejoļiem viņa raksta: “Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu”. Viņa izsaka dziļas sāpes par mīļoto cilvēku, kas pametis viņu, viņa cenšas šo cilvēku aizmirst, bet nespēj. Tas ir mans mīļākais citāts, jo arī pati esmu bijusi situācijā, kad nevaru kādu aizmirst par spīti visiem pūliņiem.

Ārzemju rakstniece Rupi Kaur, līdzīgi ka Vizma Belševica, izsaka savas emocijas dzejā. Visvairāk atmiņā iespiedies ir viņas dzejolis: “And here you are living despite it all”. Šis dzejolis man daudz nozīmē par spīti tam, ka ir tik vienkāršs. Pēc manām domām, dzejolī ir izteikta vēlme būt stipram, ka neatkarīgi no dzīves apstākļiem, vienmēr var atrast iespēju turpināt dzīvi. Rupi Kaur darbi ir ar dziļu domu un lasot viņas dzejoļu krājumus, es vairs nejūtos tik vientuļi.

Alberts Bels – rakstnieks, kas parādīja patiesās dzīves vērtības un grāmatu patieso varu detektīvromānā “Būris”. Grāmatā stāsts ir par Edmundu Bērzu, kas kopā ar sievu ir arhitekti. Līdz tika iesprostots būrī, viņš skrēja pakaļ tikai naudai un slavai. Ilgu laiku pavadot būrī viņš saprata, ka patiesās dzīves vērtības ir ģimene, mīlestība un prieks. Viņš saprata, ka gluži kā pārējie, viņš bija iesprostots iedomu būrī, kur visi domāja par to, kā labāk izskatīties un vairāk nopelnīt. Cilvēki seko viens otram, paši nedomā ar savu galvu. Gluži kā Džordža Orvela darbā “Dzīvnieku ferma” – visi sekoja tā saucamajam “līderim” un neviens nedomāja pats ar savu galvu, kā rezultātā dzīve bija tikai darbs, bez prieka un smaida.

Apkopojot visus minētos faktus, var secināt, ka grāmatām ir milzīga vara. Grāmatas sniedz iespēju attīstīties un pilnveidoties. Lasot vairāk grāmatu es spēju izprast gan sevi, gan apkārtējos. Esmu daudz iemācījusies no grāmatām – kā būt stiprai, kā mīlēt, kā būt drošsirdīgai un patiesai. Manas dzīves vērtības ir mainījušās un mana vēlme izzināt pasauli ir palielinājusies. Jo vairāk lasu grāmatas, jo vairāk sapratu, ka tām ir spēks mainīt cilvēku.

Atpakaļ uz sarakstu