Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas jau gadiem ilgi spēj cilvēkiem parādīt citu pasauli. Arī mani tās ir aizrāvušas un parādījušas citus apvāršņus. Man ir trīs grāmatas, kurām, manuprāt, ir brīnumaina vara – “Dzīvnieku ferma”, “Būris” un “Mūsu zvaigžņu vaina”. Jau no mazotnes mēs tiekam iepazīstināti ar grāmatām un dažas no tām mums paliek atmiņā.
Džordža Orvela grāmata “Dzīvnieku ferma” ir viena no labākajām grāmatām, kuru esmu lasījusi. Šīs grāmatas stāsts ir par kādu fermu, kurā dzīvnieki valda paši. Visinteresantākais grāmatā ir tas, ka dzīvnieku vadoņi ir cūkas – Napoleons un Sniedziņš, taču Sniedziņš ātri vien tiek padzīts no fermas.
Dzīvniekiem bija baušļi, kuri tika rakstīti pret cilvēkiem, bet laikam ritot, tie sāka sadarboties ar saviem ienaidniekiem un kļuva tādi paši kā cilvēki. Šī grāmata manī raisīja atziņu – jo vairāk mēs cenšamies no kaut kā aizbēgt, jo vairāk mēs tam tuvojamies. Mēs nespējam aizbēgt, ja necešamies. Grāmata noteikti ir jāizlasa cilvēkiem, kuriem patīk grāmatas, kuras spēj ieskaut savā varā.
Alberta Bela grāmata “Būris”, kas ir aizrāvusi tūkstošiem cilvēku, ir arī manā mīļāko grāmatu sarakstā. Stāsts par arhitektu Edmundu Bērzu, kurš tiek nolaupīts un ieslodzīts būrī, ir visai skarba, taču patiesa grāmata. Cilvēkam, atrodoties meža vidū, pamestam un bez ēdiena, rodas visdažādākās domas par saviem dzīves gājumiem. Viss labais un ļaunais atklājas. Vairs nav nozīmes ne skaistajai mājai, ne lielajai algai. Viss kļūst mazsvarīgs, taču, esot vienam, ir iespēja sevi iepazīt no jauna.
Grāmata man ļoti patīk un domājot, ko es darītu Edmunda vietā, liek aizdomāties par man dzīvē svarīgo. Tas ir apbrīnojami, cik ļoti grāmatas spēj aizraut un likt iejusties varoņa tēlā.
Visbeidzot, grāmata, kura ilgu laiku bija populāra jauniešu vidū un pēc kuras tika izveidota filma ar tādu pašu nosaukumu – “Mūsu zvaigžņu vaina”, kuru sarakstījis Džons Grīns. Lasot šo grāmatu, man pār acīm lija asaras. Grāmatas stāsts ir ar skumjām beigām un, to lasot, gribas pateikties Dievam, ka esmu vesela un mani līdzcilvēki arī.
Grāmatas galvenie varoņi ir 17 gadus vecā Heizela, kurai ir vairogdziedzera vēzis un šarmantais Augusts, kuram kājā bija audzējs. Augustam Heizela uzreiz iepatikās, taču viņa tam visam tik viegli nepadevās. Viņa Augustā iemīlējās, bet tas bija kā iemigt – sākumā nedaudz un tad pavisam. Mīlestībai nekad nav robežu, pat ja cilvēka vairs nav.
Grāmatām patiešām ir brīnumaina vara – to galvenie varoņi un interesantie stāsti spēj katram aizdomāties un atrauties no realitātes. Lasot grāmatas, es jūtos dzīva! Manuprāt, katram cilvēkam ir jāatrod grāmata, kuru gribēsies izlasīt atkal un atkal.