Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas mūsdienās vairāk nav tik populāras kā agrāk, tomēr tām joprojām piemīt vara.
Grāmatas spēj iedvesmot. Kā piemēru varu minēt, manuprāt, ļoti iedvesmojošu romānu “Dvēseļu putenis”. Pēc šī romāna tiek uzņemta filma, par godu Latvijas simtgadei. Aizdomājoties, es nonāku pie secinājuma, ka mūsdienās lielākā daļa filmu tiek veidotas pēc grāmatu motīviem. Tas nozīmē, ka grāmatām, pat mūsdienās ir liela loma, ņemot vērā to, ka grāmatas lasa ar vien mazāk cilvēku.
Mūsdienās, it īpaši jaunās paaudzes vidū, grāmatas nav populāras. Es esmu pārliecināts, ka tas ir dēļ moderno tehnoloģiju attīstības. Gandrīz viss nepieciešamais ir pieejams interneta vidē, tomēr, pēc savas pieredzes es zinu teikt, ka lielākā daļa manu paziņu un radinieku grāmatām uzticas vairāk, tajā skaitā arī es. Ir pierasts, ka grāmatās informācija ir loģiskāka un precīzāka, ja tas ir nepieciešams, piemēram, mācībām. Ņemot vērā, ka es pats esmu daļa no jaunās paaudzes, varu teikt to, ka interneta vidē svarīgu informāciju var atras daudz vienkāršāk un tas neprasa tik daudz laika, kā grāmatas, bet ir risks, ka informācija būs aplama. Kad es biju daudz jaunāks, tas bija galvenais iemesls kāpēc es neizmantoju grāmatas. Runājot par romāniem, arī tos var izlasīt internetā, bet tad nebūs tās pašas sajūtas, kādas lasot grāmatu. Manuprāt tomēr ir atšķirība stundām ilgi blenzt spilgtā ekrānā vai lasīt no papīra lapas. Grāmatu saturs nekad nenoveco, gadsimtiem ilgi, noveco tikai vāki. Piemēram, Šekspīra grāmatu saturu joprojām, pat pēc tik daudz gadsimtiem rāda teātros un kinofilmās.
Manuprāt, kā simbolu grāmatas varai es varu pieminēt Ādolfa Hitlera grāmatu “Mana cīņa”. Šo grāmatu es neesmu lasījis, taču man ir zināms, kas notika ar pasauli pēc šīs grāmatas publicēšanas. Tā vien liekas, ko viena grāmata spēj mainīt pasaulē – spēj. Vācijā, cilvēki piekrita grāmatas idejām, ka rezultātā sākās pasaules karš un mira miljoniem cilvēku visā pasaulē, protams, tika izpostītas dzīves vietas daudz cilvēkiem. Pat mūsdienās ir cilvēki, kuri atbalsta šo asiņaino ideoloģiju, kura aprakstīta “Manā cīņā”.
Varbūt grāmatas tik tiešām mūsdienās nav populāras, bet tās pēcteči, kā kino, teātris un idejas joprojām dzīvo cilvēku vidū un nemaz nezaudē popularitāti.