Pārspriedums ID 129

Grāmatu brīnumainā vara.

Grāmatas jau kopš bērnības man vienmēr ir bijušas sirdij tuvas. Vēl tagad atceros brīdi, kad pirmo reizi iemācījos lasīt. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka bez grāmatām dzīvot nespēšu. Tās pavadījušas cauri dažādiem dzīves posmiem, labiem un ne tik labiem, tajās vienmēr varēju atrast patvērumu, kad gribējās izbēgt no vienmuļās ikdienas. Grāmatu tēli sniedz atziņas, padomus, kā arī ļauj mācīties no viņu pieļautajām kļūdām. Ir trīs grāmatas, kuras vairāk par citām ir likušas pārdomāt manu dzīvi, un no kurām esmu ietekmējusies: Dž. K. Roulinga – “Harijs Poters”, A. Bels – “Būris”, un Dž. Orvels – “1984”.

Lai arī cik dīvaini, tas man pašai neliktos, Harija Potera grāmatu sērija izmainīja manu domāšanu. Lasīju, kad vēl biju maziņa un neko daudz dzīvē nebiju redzējusi. Šīs grāmatas mani ierāva sevī jau ar pirmajiem vārdiem, un joprojām ir manas mīļākās grāmatas. No H. Potera iemācījos to, ka, lai arī kā dzīvē neietu, nedrīkst padoties, ir jāturpina cīnīties, nekas dzīvē nenāks viegli un par visu ir jācīnās. Arī Poteram dzīvē negāja viegli, bija jādzīvo ar cilvēkiem, kuri viņu negribēja, nemitīgi bija jācīnās par savu dzīvību, jo Voldemorts to nemitīgi apdraudēja. Šis tēls man iemācīja nepadoties, ko arī cenšos darīt. Ir brīži, kad liekas, ka nekad nekam, ko daru nav jēgas, bet ir jāpārvar šie brīži, un viss nokārtosies nemanot.

Ar A. Bela romānu saskāros tikai vidusskolā, izlasīju ar ļoti lielu negribēšanu, bet ne mirkli to nenožēloju, šī grāmata bija tā vērta. Romānā “Būris” ir ļoti daudz un noderīgu atziņu, bet tā viena, kas “aizķēra” mani ir tā, ka mēs nemākam novērtēt lietas, kas mums ir. Mēs nemitīgi dzenamies pēc kā lielāka un varenāka, lai būtu pārāki. Arī arhitekts Bērzs, atrodoties būri saprata, ka visu savu dzīvi dzīvo pēc citu idejām, pērk mantas, jo tās ir kolēģiem, nevar atpalikt, ko gan domās citi. Mūsdienās tā ir ļoti liela problēma, par mūsu prioritātēm ir palikušas mantiskās nevis garīgās vērtības. Mēs sākam novērtēt un apzināties to, kas mums ir dots tikai tad, kad mūsu dzīvībai draud briesmas. Šis romāns man lika saprast to, kādas ir manas vērtības, un novērtēt to, kas ir dots: mīloša ģimene, mājas un draugi.

Dž. Orvela grāmatu es centos izlasīt ar četriem piegājieniem, katru reizi netiku tālāk par otro daļu, taču piektajā reizē notika brīnums, un es to izlasīju dienas laikā. Grāmata liek saprast to, cik ļoti mūsu dzīves tiek kontrolētas, cik ļoti mēs, cilvēki, patiesībā esam vienādi, jo baidāmies iebilst un atšķirties. “1984” tā saukta “Partija” kontrolē visu notiekošo, nekur nevar noslēpties, nav kur aizbēgt. Viss, ko saka partija ir patiess, un savadāk nevar būt. Arī, tagad, mūsdienās, cilvēki akli tic visam, ko redz. Mēs tiekam audzināti pēc viena principa, pēc noteiktiem standartiem, ja mēģināsi atšķirties, uz tevi atskatīsies. Manuprāt, cilvēkiem vajadzētu vairāk pastāvēt par sevi un nebaidīties izteikt viedokli.

Grāmatās pausto vārdu spēks ir apbrīnojams, tās liek apdomāties ikvienam, kas māk iedziļināties un saprast domu. Cilvēkiem būtu vairāk jālasa grāmatas, jo nevienā filmā netiek paustas tās emocijas, kas tiek aprakstītas grāmatās. Es noteikt ieteiktu šīs grāmatas izlasīt ikvienam, jo ticu, ka tās spēs likt aizdomāties un varbūt pat izmainīt.

Atpakaļ uz sarakstu