Grāmatu brīnumainā vara.
Manā uztverē grāmatām ir patiesi brīnumaina vara. Es tā domāju, jo pēc savas pieredzes varu teikt, ka grāmatas aizraut un ievilkt sevī lasītāju. Piemēram, grāmatas par Hariju Potteru vai grāmatu triloģija “Bada Spēles” ir aizrāvušas fanus no visas pasaules. Tieši mani viss vairāk ir aizrāvusi grāmata “Eragons”. Es šo grāmatu esmu izlasījis vairākas reizes, pats nezinot kāpēc.
Es uzskatu, ka grāmatās par Hariju Potteru pievilināja attēlotā draudzība, mīļoto aizstāvēšana par katru cenu, un protams arī tas, ka tā ir grāmata par labajiem burvjiem un burvēm. Arī mani aizrāva šīs grāmatas, bet es domāju, ka tas bija dēļ filmā redzētā. Mani vairāk aizrāva, ka šī grāmata apkopoja dadz ko labu, piemēram, Harija māte atdeva savu dzīvību lai pasargātu savu bērnu, kā arī Harija cieņa pret vecākiem cilvēkiem, kā skolotāji, direktors un arī apkopējs, protams, nevar aizmirst arī Harija cīņu pret sevi. Man visvairāk patika Harija cīņa ar sevi, tas viss spilgtāk bija redzams pēdējās grāmatas beigās, kur Harijam bija jāuzveic pašam sevi pirms viņš uzveic Voldemordu (sliktais burvis).
Mani, kā arī daudzus citus, aizrauj grāmatu triloģija “Bada spēles”. Šajās grāmatās ir atspoguļots tas, ka diezgan bieži mums ir viltus draugi. Tur tiek stāstīts, lai izdzīvotu tev ir jāatrod draugi un jāveido savienības, bet beigās izdzīvos tikkai viens. Šijās grāmatās ir arī atspoguļota sevis uzupurēšanās. Tas viss spilgtāk ir parādīts pirmās daļas beigās, kad bija palikuši tikkai divi un viņi bija iemīlējušies. Lai viņiem nebūtu jādzīvo vienam bez otra viņi gribēja izdarīt pašnāvību reizē, apēdot indīgas ogas. Šajās grāmatās ir attēlots kā valdība apspiež pārējos iedzīvotājus un domā tikai par sevi. Man šķiet, ka mēs to varam saistīt arī ar mūsdienām.
Es nezinu. Es tiešām nezinu kapēc mani aizrauj grāmata “Eragons”. Vai tas ir tāpēc, ka man patīk fantāzija un vēsture? Varbūt tomēr grāmatām tiešām piemīt kāds spēks, kurš liek mums viņas lasīt. Bet varbūt tomēr tas spēks piemīt mums pašiem? Varbūt mūsu zemapziņa liek mums lasīt, lai mēs tiektos pēc kā vairāk, lai mēs varētu sapņot, iztēloties un būt laimīgi? Labi. Es to nezinu, un visticamāk nezināšu arī. Bet es zinu vienu man šo grāmatu patīk lasīt, un iztēloties, kā būtu dzīvot viduslaikos kuros dzīvo pūķi.
Vai grāmatām piemīt spēks? Nezinu. Vai grāmatām piemīt vāra? Jā, to es tiešām zinu, jo kas vēl spēj ietekmēt mūs kā to dara grāmatas. Ja man kāds saka: “Grāmatas nespēj aizraut, un viņām nepiemīt nekāda vara," tad es saku: “Tev vienkārši ir jāatrod sava īstā grāmata”. Kopumā varu teikt, ka grāmatām piemīt liela vara un ietekme mūsu dzīvēs.