Pārspriedums ID 131

Grāmatu brīnumainā vara.

Lai gan pasaule ir neiedomājama bez grāmatām, zinot, ka tās jau tika veidotas senā vēsturē, vēlos izvirzīt jautājumu – kāds ir grāmatu devums? Nerunājot par faktu, ka mūsdienu filmu industrija nebūtu iedomājama bez grāmatām, ir svarīgi apzināties, cik lielu devumu bērnībā es ieguvu no literatūras darbiem un tādiem izciliem rakstniekiem kā Rainis un Imants Ziedonis. Ar tehnoloģiju attīstīšanos, grāmatas var izlasīt un iegādāties daudzās vietās. Mūsdienās ir iespējams lasīt vairāku simtu gadu vecas grāmatas, tādējādi, izglītojoties par vēsturi.

Es, kā arī daudzi citi jaunieši, biju aizmirsis, ka bērnībā lasīju Imanta Ziedoņa pasakas par krāsām un, protams, daudzas citas. Cilvēki reti aizdomājas par to, ka bērnībā mūsu prātus attīstīja vakara pasakas, bērnu grāmatas un komiksi. Jau no bērnu kājas, mūsu prāta spējas, loģiskā domāšana, vārdu krājums un inteleģence tika attīstīta ar rakstisku darbu palīdzību. Man no Imanta Ziedoņa ir palicis galvā citāts, kurš man savulaiku bija mīļākais. “Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – sirds iesāpas no skaistuma,” šis citāts man vienmēr paliks galvā, jo tas man atgādina mājas un Latviju.

Latviešu valodā sarakstītas grāmatas veicina mūsos patriotiskumu. Dramaturgs un rakstnieks Rainis dzīvoja laikos, kad mūsu valsts vēl nebija dibināta. Caur viņa darbiem var uzzināt vairāk par dzīvošanu tajos laikos, sajūtām un apstākļiem. Par godu Latvijas Simtgadei, Nacionālajā bibliotēkā tiek palielināts grāmatu skaits un tā tiek uzlabota. Tur var arī apskatīt Raiņa, izcilā rakstnieka, darbus un grāmatas. Teātra izrādē “Svina garša”, tika aprakstīti notikumi izsūtījuma laikos, manuprāt, bez informācijas, kura tiek pasniegta grāmatās, nebūtu iespējams izveidot tik labu scenāriju. Teātra izrāde man lika aizdomāties par notikumiem Latvijā 2. pasaules kara laikā, un es sāku novērtēt latviešu devumu brīvai valstij.

Attīstoties tehnoloģijai, attīstas arī grāmatu lasīšanas veidi. Modē ir nākušas grāmatas, kuras ir iespējams lasīt caur datora, vai telefona ekrānu. Populāras ir palikušas arī audiogrāmatas, kuru nozīmi es saprotu, atšķirībā no e-grāmatām. Audiogrāmatas ir efektīvas, ja nav laika lasīt grāmatu, vai arī, ja cilvēks nespēj to darīt, piemēram, neredzīgi cilvēki. Interneta vidē var arī skatīties filmas. Mana mīļāķā latviešu filma ir “Ezera Sonāte”, kura ir daudz vecāka par mani. Es šo filmu ļoti novērtēju, jo tai ir izcila, dziļa doma un tā atspulguļo tā laika dzīvi.

Secinu, ka grāmatu nozīme pasaulē un Latvijā ir vienreizēja. Grūti iztēloties dzīvi bez grāmatām. Lai gan es tās ikdienā nelasu, spēju saprast tās brīnumaino varu un devumu mums kā dzīvām būtnēm. Es uzskatu, ka tās nekad neizies no modes, un jaunieši tās sāks lasīt biežāk un biežāk.

Atpakaļ uz sarakstu