Grāmatu brīnumainā vara.
Lasot grāmatas ir iespējams atrasties citā realitātē, piedzīvot citu dzīvi, iejusties citā pasaulē, kā arī uzzināt jaunus faktus. Lasot daiļliteratūras grāmatas, es atrodos citā realitātē, es varu izjust emocijas, kuras tiek aprakstītas grāmatā, kā arī, lasot grāmatas, es paplašinu savu redzesloku. Grāmatas ir ļoti dažādas, lasot var izjust gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, un ir grāmatas, kas ļoti mani var aizraut no realitātes, izlasot aizraujošās grāmatas, reizēm rodas nepatīkamas sajūtas, jo grāmata ir izlasīta, bet turpinājuma nav. Manuprāt, interese par grāmatām var būt ļoti liela, kas apliecina grāmatu brīnumaino varu.
Viena no grāmatām, kas man bija jālasa kā skolas obligātā literatūrā bija Rūdolfa Blaumaņa grāmata “Indrāni”. Grāmata man ir diezgan labi palikusi atmiņā, jo par šo grāmatu ir arī uzņemta filma, redzot filmu, grāmatu ir vieglāk atcerēties, vai vismaz tiek atgādināti fragmenti no grāmatas. Es esmu lasījis aizraujošākas grāmatas nekā grāmata “Indrāni”, bet šī grāmata “Indrāni” ir labi palikusi atmiņā. Grāmatā ir stāsts par Indrānu ģimeni, kur Indrānu tēvs un māte ir veci, un tēvam pieder saimniecība, ko vairs nespēj tik viegli uzturēt, dēļ veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tādēļ tēvs un māte nolemj atdot saimniecību, kādam no dēliem. Saimniecību saņem dēls, kuram sākotnēji negribēja atdot saimniecību, jo viņš un viņa sieva bija piemānījuši, apmelojoši Indrānu tēvu un māti. Grāmata man pilnīgi noteikti ir paplašinājusi manu redzes loku, grāmata atspoguļo cilvēku savstarpējās attiecības, senāku laiku dzīvi.
Grāmata, kas mani ir aizrāvusi visvairāk, vismaz šī gada laikā ir “Four Doors Down”, tā ir grāmata par jaunieti kā galveno varoni, kura mācās vienu no pēdējiem gadiem skolā. Viņa saskaras ar attiecību problēmām, un mēģina tās pārvarēt. Viņai skolā ir daži draugi, viņa labi mācās, bet ir daži cilvēki skolā, kuri pēc viņas domām, viņu ienīst. Viņa veido jaunas attiecības, un atkal rodas jaunas problēmas, kuras viņa mēģina atrisināt. Grāmata man šķita ļoti aizraujoša, jo stāsts ir par mana vecuma cilvēkiem, kā arī dažus no notikumiem varēja pielīdzināt ar notikumiem manā dzīvē, tādējādi paplašinot redzes loku, gūstot priekšstatu no cita skatījuma.
Iepriekš minētajai grāmatai “Four Doors Down” ir arī turpinājums, es neatceros grāmatas nosaukumu, bet galvenā varone ir tā pati, un viņa ir pieaugusi, mācās koledžā, kur sastopas ar jaunām problēmām, viņa tiek traumatizēta. Grāmatu lasot, es izjutu stipras negatīvas emocijas.
Es varu secināt, ka grāmatām patiešām ir brīnumaina vara pār cilvēkiem. Lasot grāmatas cilvēks nokļūst citā realitātē, varu apstiprināt, to ko rakstīju ievadā.