Grāmatu brīnumainā vara.
Pēdējā laikā ļoti priecājos par saviem jaunatklājumiem grāmatu pasaulē. Grāmatas, manuprāt, ir tā nezūdošā vērtība bez kurām nav iespējams dzīvot, jo ritot laikam uz priekšu, tās kļūst interesantākas un aizraujošākas.
Mans pirmais atklājums, kas ir radies ir basketbolista Kristapa Porziņģa grāmata “Brālis”. Jauna lasāmviela, kura, ir izdota, manuprāt, salīdzinoši nesen, ir piedzīvojumu un emociju pilna. Tik interesants, atklājumu, pārsteigumu pilns stāsts par slavenā basketbolista dzīvi mūsdienās, par bērnību, par ģimenes apstākļiem, kurā auga jaunā uzlecošā zvaigzne, par brāļiem – Jāni un Mārtiņu, kuri ikdienu ir līdzās, lai atbalstītu visās dzīves situācijās, kas pavada basketbolistu nepārtraukti dienu no dienas. Ļoti sirsnīga ģimene, ir tas, ko es varu teikt no sirds, jo šī grāmata dod man tādas emocijas, kuras ikdienā es neredzu izpaužamies. Pēc manām domām būt saliedētai ģimenei, kurā, ir, nebaidīšos teikt, milzīga saskaņa un atbalsts, lai ko arī darītu, un, kas notiktu, ir retums mūsdienās.
Tik pat radošu grāmatu esmu arī atklājusi pateicoties komponistam, rakstniekam Guntaram Račam, kurš ir izdevis savu dzejoļu krājumu “GR 365”. Man šī grāmata ir un būs visīpatnējākā, kādu esmu lasījusi, jo ar lielu interesi un nepacietību gaidīju, kas būs rakstīts nākamajā rindiņā. Lasot šos dzejoļus, katru reizi iejutos kādā lomā, kā galvenā varone un jutu līdz gaidāmajiem notikumiem, kas tikai vēl sekoja viens pēc otra. Es labprātīgi šo krājumu izlasītu vēl un vēl, jo tajā bija kas brīnumains, kas lika man iejusties galvenajā lomā, turpināt to lasīt. Tā ir kā fantastisko filmu sajaukums kopā, kas veido vienu lielu atvērumu, milzīgu stāstu ar dažādām sajūtām, dažādām vietām un norises laikiem, kas ievelk dziļi sevī, manuprāt, kliedzot pēc alkām, lai to izlasa ne tikai vienu reizi, bet vismaz trīs reizes, lai top skaidrs līdz galam, kāda grāmata tiek lasīta.
Paliekot nemainīgām vērtībām, jau kopš bērnības lielākajai daļai cilvēku, tai skaitā man, zināma tāda grāmata kā “Mazais princis”, kuru sarakstīja rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī. Šī grāmata vienmēr būs aktuāla, pēc manām domām, visos gadsimtos, jo šī ir grāmata, kurai vērtība tikai var palielināties, ne pazust pavisam. Šis ir stāsts, kurš pats par sevi ir leģenda, ko nav iespējams atkārtot vai uzlabot, jo tas ir tāds, kāds ir – unikāls un vienreizējs. Bērnības dienu grāmata, fantastika par lidotāju, kurš aicina sev līdz mazo princi, kur abi ļaujas piedzīvojumiem, planētu atklājumiem un bezgalīgai laimei, kur tie rada paliekošus mirkļus kopā. Atļaujot valu savai fantāzijai, ir iespēja būt par to, ko vēlies kļūt, jebkurā vietā un laikā, veidot sapņus ar to cilvēku, kuru vēlies kopā rast piedzīvojumus.
Es novēlu sev un katram atrast to brīnumaino varu, kādā no grāmatām, jo tas ir ļoti vērtīgi sev pašam kā personībai, kā augam, kuram nepieciešams ūdens, lai augtu un vairotu savu gudrību, unikalitāti, kā grāmatām, kurām otra tāda stāsta nav, jo ir tikai viens stāsts, tāpat kā viens unikāls cilvēks.