Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām piemīt vara pār cilvēkiem, jo tās var izmainīt cilvēku skatījumu uz dzīvi. Man grāmatas vienmēr ir bijušas svarīgu pārdomu rosinātājas. Tās ierauj mani savā pasaulē, dod iespēju iztēloties to vēstījumus. Grāmatas vienmēr atklāj svarīgo, veido atziņas un izmaina manus uzskatus. Tās paplašina skatījumu uz pasauli.
Grāmatas ir lieliska iespēja novērsties no ikdienas steigas. Lasot kādu grāmatu, mēs radām tai jaunu veidolu – esam kā režisori. Iztēlojamies notikumus tā kā to vēlamies. Iztēlojoties sevi grāmatu varoņu vietā, es spēju saprast, cik svarīgi tomēr ir novērtēt to, kas man ir dots. Piemēram, lasot Lorenas Oliveras romānu “Pirms es krītu”, es, tāpat kā galvenā varone Samanta, sapratu, ka nozīmīga ir katra diena, katra stunda un pat katra minūte. Šajā grāmatā autore skaidri parādīja problēmu, kura raksturīga arī mūsdienu sabiedrībā – cilvēki tikai sapņo par nākotni, cerot uz kaut ko labāku, pat neapzinoties, ka tas, kas ir pašlaik un kas ir svarīgs, var pazust vienas minūtes laikā.
Grāmatām ir vara pār cilvēku domām. Tās var izmainīt skatījumu uz pasauli un attieksmi pret citiem. Grāmatas dod arī pašapziņu un motivāciju. Ojāra Vācieša dzejā plaši ir izpaudies autora viedoklis par tautu, brīvību un cilvēkiem. Šāda veida literatūra veido svarīgas atziņas par to, kā izturamies viens pret otru, un kāda ir mūsu sabiedrība. Visvairāk man atmiņā ir palikušas O. Vācieša dzejoļa “Ceļš” rindas
“Jā es nominu daudz zoļu, bet es nenominu daudz cilvēku”
Tās, manuprāt, iemāca to, ka katram ir savs ceļš ejams. Grūts vai viegls, bet jebkuram no mums ir jāciena vienam otru, jābūt vienotiem un jāsaglabā dzīvē vērtīgais.
Grāmatu vara pār mani liek lasīt vēl un vēl, tādējādi paplašinot skatījumu uz pasauli. Literatūra maina attieksmi un skatījumu uz apkārt esošo. Dzeniferas Nivenas grāmatā “Mūsu spožās dienas” galvenā varone Violeta bija piemērs tam, kā, satiekot jaunus cilvēkus, izmainās pasaules uztvere, mainās uzskati un vērtības. Skatījumu uz pasauli izmaina arī literatūra, kurā tiek apskatīts tas, uz ko cilvēki ir gatavi, lai iegūtu vēlamo. Izcils piemērs, lai saprastu, ka svarīgāka ir ģimene nevis nauda ir Rūdolfa Blaumaņa luga “Indrāni”, kur risinoties konfliktiem ģimenē skaidri tiek pausts šis vēstījums, kuru ir grūti apzināties arī mūsdienās.
Grāmatas ir brīnums. Šī vara pār lasītājiem ir apbrīnojama. Šīs varas ietekmē cilvēki spēj izmainīties, saprast sev nozīmīgo, saprast, cik literatūra ir vērtīga. Pārdomas, atklājumi un atziņas veido mūs tādus kādi esam, jo grāmatu varai nav iespējams pretoties. Tā vienmēr būs brīnums, ko neizprast. Brīnums, kurš var kaut mazliet mainīt cilvēku uzskatus, sabiedrību un pasauli.