Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas, kas tās ir? Ne katrs apzinās cik būtiskas mums mēdz būt grāmatas. Skolā arī taču mācāmies no grāmatām. Citu cilvēku dzīvē grāmatas ir liela privilēģija, jeb ļoti būtiska lieta. Grāmatas mēdz būt ļoti “izpalīdzīgas”, tās ļauj saprast cilvēkiem, kā rīkoties un ko darīt, ja priekšā ir šķērslis, liels vai mazs, tam nav nozīmes. Atvainojos par izteicienu, bet grāmata ne reti spēj būt kā pavadošais suns aklajam cilvēkam. Mēs neviens neapzinamies un nespējam apzināties cik tām tomēr ir liels spēks un nozīme.
Pastāv arī tādas grāmatas no kurām varam uzzināt par senču senču laikiem un ar par mūsu pašu senču laikiem. Nē, tā nav skolas vēstures grāmata, tieši pretēji, kā spilgtu piemēru vēlos pieminēt Andras Manfeldes grāmatu “Virsnieku sievas”, kura 2018. gadā dabūja gada grāmatas balvu. Šī grāmata spilgti spēj parādīt un dot iespēju iepazīt PSRS laiku Karostā. Es uzskatu, ka tieši šī grāmata būtu jāizlasa mūsdienu jaunietēm. Protams arī pārējām sieviešu kārtas pārstāvēm. Vīriešu kārtas pārstāvjiem pēc manām domām ļoti noderīga ir grāmata, ko sarakstījis V. Porziņģis “Brālis”. Šo grāmatu es pat varētu nosaukt par vienu no tām “glābēju” grāmatām. Šajā grāmatā teksts un padomi visi ir no dzīves, no realitātes. Man šķiet, ka tā neapšaubāmā realitāte ir tas, kas šo grāmatu padara īpašu. Manā skatījumā ir arī pavadošās grāmatas. Viena no tām ir I. Ziedoņa un viņa dēla pabeigtā grāmata “Leišmalīte”. Kādēļ es teicu pavadošā? Tādēļ, ka pēc šīs grāmatas vadoties var izveidot diezgan brangu ekskursiju pa Latviju. Daž ne dažādi objekti, kurus apskatīt. Tādā veidā šī grāmata mūs ietekmē, viņa vada mūs. Jeb kura grāmata mūs vada pēc sava prāta, tā, kā tai tīk.
Es vēlētos piebilst, ka ir taču tomēr tik daudz cilvēku, kuri nevēlas lasīt, bet labāk noskatīties. Kā piemēram R. Blaumaņa lugu “Skroderdienas silmačos”. Man personīgi izlasot grāmatu likās interesantāk, nekā skatoties teātra izrādi. Grāmatās taču ir tik daudz, kas sīkāk un labāk, saprotamāk izstāstīts. Citreiz pat gadās tā, ka veidojot teātra izrādi pēc kāda lugas motīviem, vai veidojot filmu pēc kādas grāmatas motīviem, ļoti daudz ko izņem ārā un neparāda. Tieši tas ir kāpēc es priekšroku labāk dodu grāmatām. Tās ir tādas, kādām tām jābūt, iztēli veicinošās, interesantas, mudinošas un tajās var ieslīkt ar baudu pēc garas darba dienas.