“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Nenoliedzams ir fakts, ka cilvēki ir dažādi. Taču daļu no šī milzīgā lēruma, saista kas tāds, kas, manuprāt, ir liela vērtība. Es pat varētu teikt, ka tiem ir sirds pareizajā vietā.
Es šo citātu saprotu tā, ka šie cilvēki, kam “sirds ļoti dziļi”, ir spējīgi atkāpties no prāta, un uzklausīt savu sirds balsi, un reizēm arī piedot citiem. Savā ziņā to arī varētu saukt par cilvēcīgumu, - spēju paskatīties uz cilvēku kā dzīvu būtni, nevis vērtēt viņu pēc sociālā statusa. Patiesību sakot, šī ir vērtība, kura piemīt ikvienam piedzimstot. Tomēr ne visiem tā saglabājas, kļūstot nobriedušākiem. Tas ļoti labi ir attainots Antuāna de Sent-Ekziperī darbā “Mazais princis”. Mazais princis, ceļojot pa dažādām planētām, satiek personāžus, kas atspoguļo tādu īpašību saspīlējumus kā godkārības, kauna un lojalitātes, kā arī citus. Tas liek vien princim, kurš spēj saskatīt patieso, teikt: “Pieaugušie tiešām ir dīvaini!”
Kā vērtību es sirds dziļumu uztveru tāpēc, ka tas savā veidā palīdz atbrīvoties no liekām ciešanām un negatīvām emocijām. Precizējot iepriekš teikto, spēja piedot saviem pāri darītājiem un kustēties tālāk ir sevis atbrīvošanas ceļš. Tā vietā, lai mūžīgi dusmotos uz kādu, vienkārši jāpiedod. Visticamāk tai otrajai personai tāpat ir vienalga, ko es par viņu domāju. Tāpēc nevajag tērēt enerģiju uz negatīvajām emocijām. Nedarot tā un uzvāroties pie katra sīkuma, mēs sev uzliekam ierobežojumus, sev īsti nemanot, apmēram tā pat, kā darbā “Būris”, kuru sarakstījis Alberts Bells. Darbā “Būris” galvenais personāžs tiek pamests dzelzs būrī meža vidū, bez nekādas garantijas, ka reiz izkļūs ārā no būra. Tā vietā, lai kristu panikā, viņš paturēja vēsu prātu un aptvēra situācijas nopietnību. Pats svarīgākais bija apzināties šī būra esamību, lai spētu cīnīties pret to, un neļaut tam gūt virsroku pār sevi. Līdzīgi es domāju, ka ir arī ar šīm negatīvajām emocijām.
Šo Imanta Ziedoņa domu graudu varētu arī saprast nedaudz citādāk. Ar to varētu būt domāts tāds dziļums, kas nosaka to, cik dziļi mēs slēpjam savas patiesās emocijas un cik ļoti mēs esam gatavi tās atklāt. Cilvēks var just vienu un paust ko citu, apslēpjot savu patieso būtību un cenšoties pielāgoties kādai cilvēku grupai. Tādā veidā cilvēks sev uzliek sava veida nastu uz priekšdienām.
Manuprāt, tieši šīs vērtības un dziļākā būtība, ir svarīgas lietas, lai savā ikdienas dzīvē samazinātu stresu un taupītu sevi, savu enerģiju. Beigu beigās samazināt stresu pat ir savā ziņā veselīgi. Par to es varu spriest gan no savas pieredzes, gan pēc daudzajiem žurnālu rakstiem un publikācijām par veselību, kas atbalsta šo faktu.