“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Uz pasaules ir vairāk nekā septiņi milijardi cilvēku un katrs cilvēks ir savādāks, līdz ar to katrs domā savādāk. Tomēr visus mūs, kas vieno, esam dzīves būtnes, pēc izskata līdzīgi un tajā pašā laikā atšķirīgi. Katram no mums ir kāds ļoti tuvs cilvēks, kam uzticēties, tie mums ir sirds dziļie cilvēki. Šis citāts raisa siltas domas, liek atcerēties par savu ģimeni un mīļiem cilvēkiem.
Visi cilvēki piedzimst neko nezinot. Laika gaitā, dzīvojot dzīvi tie apgūst vērtības, paši sāk domāt un darīt. Neviens nepiedzimst ļauns vai labsirdīgs. Par tādiem viņus padara visdažādākās dzīves situācijas, no acu atvēršanas brīža, līdz aizvēršanai. Ja kādu dienu pret viņu izdarīs ko ļaunu, viņš zinās, ka tā var, pats pamēģinās un kļūs ļaunāks un cietsirdīgāks. Saņemot ko labu, sapratīs, ka var citiem dāvāt labas atmiņas un paliks labsirdīgāks un tuvāks otram. Viens cilvēks nekad nemīlēs otru, ja otrs darīs viņam sliktu, apbēdinās vai melos. Tāpēc I. Ziedonis ir sacījis tādus vārdus. Visi cilvēki nevar būt sirdij tuvi, jo ne visi tev dāvās mīļas atmiņas.
Cilvēka dzīvē lielu nozīmi veido sevis paša iepazīšana un izprašana. Daudziem cilvēkiem ļoti interesē ko citi par viņiem domā. Tas, protams, ir labi, ka nav vienaldzīgs pret citu domām. Pēc apkārtējā domām dažreiz ir vieglāk iepazīt sevi. Kādam pasakot labus vārdus par tevi ceļas pašvērtējums un gandarījums par labu padarīto vai pasacīto. Uzklausot sliktu par sevi nav patīkami un raisās nepatika pret to kurš to ir sacījis. Taču uzzinot sliktu par sevi ir iespēja to pārdomāt un mainīt. Sevis iepazīšana un izprašana veicina to, ka pats jūties labāk. Jo labāk pats jūties, jo labāk izturies pret apkārtējiem un saviem sirds mīļajiem. Sevis izprašana ļoti labi tiek atspoguļota A. Bela romānā “Būris”. Būrī ieslodzītais varonis Bērzs nonācis situācijā kurā ir viens un jācīnās par izdzīvošanu daudz laika pavada domājot par sevi un savu dzīvi. Izkļūstot no būra Bērza uzskati par dzīvi un par sevi ir uzlabojušies, viņš jutās laimīgāks un pašpārliecinātāks nekā iepriekš. Pēc šī romāna izlasīšanas es sapratu, ka mēs visi esam ieslodzīti būrī un tikai sevis iepazīšanā un izprotot mēs no tā tiekam ārā. Un tas arī mūsos veicina labās domas un labu izturēšanos pret citiem un sev sirds tuvajiem.
Nobeigumā vēlos uzsvērt uz to, ka uz ļaunu nevajag atbildēt ar ļaunu. Ja tev kāds nodarījis ļaunu, atbildi viņam ar labu un viņš sapratīs, ka tā nevajadzēja un labosies. Vienmēr ir jāatceras, ka ļauns nepiedzimst, par ļaunu kļūst, tāpēc radi apkārtējiem labas atmiņas un viņi kļūs labāki.