Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmata ir vislielākais cilvēces izgudrojums; grāmāta pati par sevi ir vienkarši papīrlapu kopums uz kurām ir izdrukāti simboli, bet tā ir kā trauks, kurš sevī glaba idejas, uzskatus, zināšanas, kas ļava un ļauj cilvēkiem saglābāt informāciju. Grāmatas ierakstīja savu pieredzi un atklājumus, ko gribēja nodot nākošajām paaudzem vai līdzgaitniekiem.
Grāmatu brīnumainā vara īt īpaši izpaužas reliģiskos darbos, piemēram, Bībele, Tora vai Korāns. Bībele paustās kristīgas normas un uzskati ļoti stipri ietekmēja cilvēku dzīves visu viduslaiku periodu mazāk mūsdienas. Cilvēki šīs brīnumainas varas, ko pauda grāmata, dēļ radīja pasaulslavēnos mākslas darbus, arhitekturas objektus, piem, Svēta Pētera baznīca Vatikanā un literatūras darbus, piem, Dantes “Dievisķa komedija”, kur elle, paradīze un šķīstītāva pa tieši ņemtas no Bībeles. Vairāk “fiziska” grāmatu brīnumaina vara izpaudas, kad svētceļotāji devas uz Jerusālimi svētceļojuma, lai tikai pabūt tur, kur Bībele rakstīts, ka Jēzus tika sists pie krusta. Cilvēki sāka karus, krusta kari, tikai dēļ tā, ka rakstīts tā Bībele, šeit vislābākais piemērs Korāns un Džihādi, citi cilvēki spīdzīnāja, inkvizicija, citus cilvēkus pat par to, ka tie citādi traktēja Bībelē paustas idejas.
Zinātniska fantastiskie darbi – lugas, romāni – bija un ir iedvesmu un ideju avots daudziem izgudrotājiem, kuri kā kalēji kal nākotni, darot mūsu ikdienu daudz labāku un vieglāku. Pēc Gerberta Velsa romāna “Pasauļu karš”, kur marsieši iebrūka Londona un sāka iznīcināt cilvēkus, pielietojot gāzi, idejam vācieši Pirmāja pasaules kara laika izgudrojā un pielietoja ķīmiskus ieročus. Fantastiskājas romānos, lasot tos, var nojaust, kas būs jauns izgudrots vai pielabots vecs. Edgara Reisa Berouza romans “Džons Karters” popularizēja ideju, ka cilvēkiem ir jāinteresejas un jātiecas kosmosa.
Es, personīgi, sastapos ar grāmatu brīnumaino varu tad, kad nejauši atradu savas mājās pagrabā grāmatu. Tā bija Ērika Ādamsona romāns “Sava ceļa gājejs”. Grāmata vēsta, par Askoldu, galvenais varonis, kurš vienu dienu apjēdz kā dzīve kaut ko ir jāmaina. Viņš sarakstīja visas savas sliktas un labas īpašības un uzrakstīja 13 apņemšanas, ko viņš grib paveikt savas dzīves laika. Izlasot romanu es sapratu, ka man arī ir jāapņemas kaut ko izdarīt savas dzīves laika, piemēram, uzvarēt slinkumu, lai dzīves beigas uz mana kāpakmeņa netikai būtu rakstīts vārds, uzvārds un dzimšanas, miršanas datums. Viena no apņemšanam ir, ka es gribu kaut kā izmainīt Latviju uz labāko pusi, palidzēt trūcīgiem, stādīt kokus, pilsētas, rūpēties arī kopumā kaut ko, kas gan ļaus man realizēt sevi kā cilvēku, gan uzlabot Latviju.
Ja visu apkopot var secināt, ka grāmatas kopš paradīšanas ietekmēja cilvēkus dažus lielākā mēra citus mazākā, bet to “pēda” vēsture ir nenoliedzāma. Nenoliedzams arī tas, ka mēs paši varam būt tie, kas radīs darbus, kas brīnumaini varbūt tikai varbūt kārta ietekmēs tautas un nācijas nākotnē.