Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās grāmatu ir tik daudz, ka visas nav iespējams izlasīt. Mums ir kolosāla izvēle, kādu grāmatu izvēlēties – pēc žanra, pēc grāmatas apjoma vai vāka. Katrs izvēlas lasīt to, kas ir tuvāk sirdij. Bet kā mūs ietekmē grāmatas? Viennozīmīgi pateikt nevar, bet katra grāmata atstāj lasītājam kādu iespaidu, ar kuru lasītājs turpmāk dzīvo.
Kad es biju maza, apmēram četri gadi, es ļoti vēlējos iemācīties lasīt. Pati to īsti neatceros, bet vecāki stāstīja. Es skraidīju, maza būdama, pie mātes un jautāju: “Kas tas par burtu?” Tas turpinājās tik ilgi, līdz es iemācījos lasīt. Mana pirmā grāmata bija pasaku krājums. Šī grāmata bija tik pievilcīga, ar košiem vākiem, ka tā māni, mazu bērnu, rosināja iemācīties lasīt.
Pamatskolā es arī daudz lasīju. Skolas bibliotēkā bija daudz jaunu grāmatu, kuras vilināja lasītājus. Tad es arī sapratu, cik ļoti grāmatas var būt aizraujošas, jo katru dienu gāju uz mājām ar grāmatu rokās. Mana mīļākā grāmata bija “Daiļās būtnes” ārzemju autores. Šo grāmatu es lasīju visilgāk, jo tai ir bijis lielākais apjoms - ap 500 vārdu. Izlasot grāmatu līdz beigām, man kļuva garlaicīgi un es vienmēr, skolas bibliotēkā, ņemu vēl vienu grāmatu. Grāmatas priekš manis bija kā azarts. Iestājoties vidusskolā un mainot dzīvesvietu, brīvā laika lasīšanai palika mazāk, tomēr bija vēl literatūras stundas, kurās mēs lasījām. No visiem izlasītiem darbiem, man visvairāk palika prātā Antuana de Sent – Ekziperī darbs “Mazais princis”. Milzīgu iespaidu deva šis darbs. Grāmatā “Mazais princis” galvenais varonis – pilots, kurš cieta avāriju tuksnesī, satika Mazo princi, kas deva viņam cerību. Grāmatas galvenā doma, parādīt to, ka cilvēks pieaugot, kļūstot vecāks, zaudē vēlmi sapņot. Mazam bērnam ir sapņi, ir plašs redzesloks, kur viņš redz iespējas, bet pieaugušie tiem parāda realitāti un bērns mainās. Mazais princis ir bērns, kurš nekad neizaugs, jo dzīvo bez pieaugušiem, un viņš turpinās teikt šos patiešām pareizos vārdus. “Pieaugušie ir tik dīvaini”. Šī grāmata mani mudināja nepārstāt sapņot, un pārveidot savus sapņus realitātē, jo viss ir iespējams.
Kaut es vairāk lasīju ārzemju autora darbus, man arī patika latviešu. Visievērojamākais bija romāns “Aija”, kuru uzrakstīja Jānis Jaunsudrabiņš. Romānā stāstīts par kaislīgu un neatkarīgu sievieti Aiju ar diviem bērniem. Romāns ir aktuāls mūsdienās. Atspoguļo prāta prioritāti pār jūtām, vēlmi dzīvot labklājībā. Šis romāns ir realistisks, man liekas ka dzīvē tādas situācijas sastopas.
Es secinu, ka grāmatām ir liela vara. Balstoties arī pēc savas pieredzes, grāmatas mudināja mani iemācīties lasīt, tās ir aizraujošas, pamāca mūs un parāda ciešu saikni ar realitāti. Izlasot vienu grāmatu, jūs noteikti izlasīsiet vēl vienu.