Grāmatu brīnumainā vara.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, ko mēdz dēvēt arī par elektronisko gadsimtu, kurā aizvien lielāka nozīme ir datoriem un viedtālruņiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka klasiskās grāmatas izzudīs jau tuvākajā nākotnē. Neskatoties uz to, bibliotēkas ir joprojām plaši sastopamas, grāmatnīcās tiek pārdotas grāmatas, bet skolās tiek mācīta literatūra. Vai tiešām grāmatu laikmets ir miris?
Mūsdienās ir daudz rakstnieku, kuri kļuvuši slaveni visā pasaulē pateicoties grāmātām. Tādi darbi kā, Dž. K. Roulingas grāmatu sērija par Hariju Poteru, Džordža Martina “Dziesma par ledu un uguni”, Andžeja Sapkovska “Raganis”, ir kļuvuši tik populāri, ka lasītāju skaits pārsniedz vairākus miljonus. Tas liecina par to, ka grāmatām patiešām ir liela ietekme uz cilvēkiem mūsdienās. Ja nebūtu grāmatu, tad neeksistētu arī daudzas filmas, multfilmas, datorspēles, kuras ir tik aktuālas jauniešiem. Būtībā grāmatas ir tas, kas padara mūsu rutīnu aizraujošāku un piepildītu ar daudzām filozofiskām atziņām, kuras mēs varam gūt, lasot grāmatas.
Daudzām grāmatām piemīt vara rosināt mūsos noteiktas emocijas. Reģīnas Ezeras romānā “Aka”, tika atspoguļota mīlestības tēma, kurā galvenai varonei Laurai bija jāveic sarežģīta izvēle, vai nu būt uzticīga savam vīram, vai arī klausīt savu sirdi un izvēlēties to, ar kuru viņa būs laimīga. Šis romāns liek lasītajiem aizdomāties par varoņu rīcību, izvērtēt cik tā bija pareiza, un kā viņi rīkotos šādā situācijā. Iespaidīgi, ka diskutējot par šo romānu klasē, manu klasesbiedru domas sadalījās uz pusēm. Vieni aizsargāja Lauras izvēli, bet citi to apstrīdēja, un mūsu lasītāju vidū radās neliela konflikta situācija. Tāda arī ir grāmatu vara, tā ļauj mums izteikt savas emocijas un viedokļus citiem, kā arī māca tos aizstāvēt. Tāpēc cilvēki, kuri daudz analizē literāros darbus, prot labi diskutēt.
Neskatoties uz mūsdienu steriotipiem par lasīšanas garlaicību, es varu apgalvot, ka ir daudz literāro darbu kuri spēj atstāt stiprāku iespaidu nekā kinofilmas. Edvarda Virzas poēmā “Straumēni” ir tik konkrēti un skaisti aprakstīta daba un gadalaiku maiņa, ka tas atstāj viennozīmīgi pozitīvas emocijas, jo tu iemācies saredzēt skaistumu sev apkārt. Tāpat dziļas pārdomas man rosināja Aleksandra Bela romāns “Būris”. Kad galveno varoni Edmundu Bērzu nolaupa un iesloga būrī, tev ir sajūta it kā tu pats būtu ieslodzīts. Šajā mirklī lasītājs atklāj, ka cilvēks novērtē savu brīvību tikai tad, kad viņam tā ir liegta. Tas ir gan pamācoši, gan biedējoši.
Grāmatas vienmēr ir bijušas nozīmīgas cilvēkiem. Tieši pateicoties tām cilvēki izglītojās, atpūtās un nodeva svarīgu informāciju. Paskatīdamies uz mūsdienām, var secināt, ka grāmatām piemīt liela vara arī šobrīd, jo tās ir kā pamats visam, ko mēs zinam. Vienkārši daudzi cilvēki to nepamana, bet grāmatu laiks vēl nav beidzies, jo to spēks ir parāk stiprs, lai tās izmirtu.