Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatai piemīt spēks ar kaisli ievilkt cilvēkus lasīt tās. Tā padara cilvēka redzesloku plašāku, labāku, zinošāku ne vienkārši tāpat katrs saka, ka lasīt grāmatas nepieciešams. Man no bērnības mamma teica lasi grāmatas, attīsti sevi gan valodas ziņā, gan sevis pilnveidošanā.
Gadiem ejot grāmatas pilnveidojās, ar katru gadu tās palielinājās un pieprasījums kļuva lielāks. Bet līdz mūsdienām tas tika izmainīts, tagad nav populāri jeb aktuāli lasīt un daļa no jauniešiem to nevēlās mainīt. Vienu no grāmatām izlasot es sajutu tik daudz pozitīvu emociju, ka sapratu es neesmu viena no tām jaunietēm kam nepatīk lasīt grāmatas, it nemas neesmu. Jūs jau domājat kāda gan tā ir grāmata un tā ir Antuana de Senta – Ekzeperī grāmata “Mazais princis”. Šis rakstnieks ir francūzietis, bet pats šo darbu uzrakstija Amerikā – Ņujorkā. Neko sliktu par šo grāmatu nevaru pateikt, jo tajā bija tikai noderīgas atziņas, pārdomas, dzīves jēga un draudzība. Galvenokārt draudzība, kas nepazūd ja pat tu esi ļoti tālu viens no otra. Antuana de Senta – Ekzeperī grāmata “Mazais princis” ir bez ierobežojumiem to var lasīt gan bērns, gan pieaudzis jaunietis vai pat vecāks. Godīgi es nenožēloju, ka esmu lasījusi šo grāmatu, visiem iesaku, tā tik tiešām ir ļoti laba.
Vieni no latviešu rakstniekiem, kas man iepatikās bija Brāļi Kaudzēni ar savu darbu “Straumēni” tā atšķiras no citiem darbiem. Šajā darbā nevar paredzēt neko, viss ir iespējams, vienā mirklī, tas var pārgriezties kājām gaisā un tu brīnīsies kā tas varēja vispār notikt. Šis darbs lielākoties stāsta par mīlestību, kādi tās sarežgijumi ir un ko vajag pārdzīvot, lai būtu laimīgi. “Straumēnos” arī parādās ziedošanās par mīļoto cilvēku un bezizeja kuru nevar pārkāpt. Kopumā sakot šis darbs ir bēdīgs un ļoti aizkustinošs. Tajā parādās tā laika problēmas un slāņu nozīme ģimenē, kad nevarēja precēt no zemāka slāņa cilvēku. Brāļi Kaudzītes lieliski spēja aprakstīt katru varoni un tā izjūtas.
Vēl kāds labs rakstnieks, kas ir zināms Latvijā ir R. Blaumanis. R. Blaumanis rakstīja daudz noveļu, lugu, kas joprojām ir iecienītas cilvēku vidū. Bet man iepatikās darbs “Raudupiete”. Tā apraksta arī mīlestību, tikai šajā darbā tā ir nežēlīga. Var pateikt tā pat nav īsta mīlestība, jo pēc manām domām izvēlēties mīļoto nevis savu miesīgo dēlu, tas nav pareizi un ir šausmīgi. No viena nepatiesa vārda cilvēks var krist tik zemu. Atļaujot savam dēlam darīt ko viņš vēlas un noskatīties kā viņš mirst. R. Blaumanis lielākoties rakstīja tāda stila darbus, pēc manām domām tāpec, ka vēlējās parādīt to izvēli, to sirdsapziņu ko neiztur cilvēks kurš izdara nepareizu izvēli. Katram notikumam ir savas sekas, par to var aizdomāties.
Grāmatai tik tiešām ir brīnumaina vara un to nevar sajaugt ar citām izjūtām. Man grāmatas nozīme jaunas izjūtas, brīva laika pavadīšana un dziļas pārdomas kāpēc tieši tā ir autors uzrakstījis beigas, kāpēc ne savādāg. Es ceru, ka mainīsies daļa jauniešu domu, ka grāmatas nav tā vērts lasīt. Es uzskatu, tas vienkārši ir vajadzīgi. Dažkārt jāieklausās vecākos, skolotājos un vecākos cilvēkos, ne vienmēr tie vēl tikai ļaunu. Lasiet grāmatas, tas atvērs citu pasauli!