Grāmatu brīnumaina vara
Diemžēl ne visi cilvēki saprot jēgu no grāmatam. Daži cilvēki uzskata, ka lasot grāmatu ir brīva laika terēšana, bet es tā gan neuzskatu.
Manuprāt viens no visspilgtākājiem darbiem latviešu literatūra ir Edvarda Virzas stāsts “Straumeni.” Šajā darbā tika plaši aprakstītas Latvijas ainas, kuras vienmēr zaļo un zied. Šo darbu man bija ļoti patikami lasīt, ka arī no tā momenta es pieversu uzmanību Latvijas ainavai, par kuru sāku rūpēties, piedaloties ikgadēja rīkota pasākumā “Talkā”. Stāstā tika aprakstīta lauku dzīve, kur cilvēki katru dienu cēlās agri no rīta un gāja stradāt, saimnieks ar saimnieci nekonfliktēja un palidzēja viens otram. Šis darbs man iepatīkas ļoti, jo tajā nebija nekādu kulmināciju, darbs bija monotons, mierīgs un lasot to es jūtu atslābumu.
Regīnas Ezeras romāns “Aka” ir viens no tiem darbiem, kurus es nekād neaizmirstišu, jo tajā tika attelota sarežģīta sievietes dzīve. Šajā romāna galvena varone bija Laura, kuras vīrs sedēja cietuma. Laurai nepatika, ka virs Rič veltīja viņai agrāk parāk maz laika. Kādu vasaru uz laukiem atbrauca atpusties no pilsētas ārsts Rudolfs. Starp Lauru un Rudolfu bija pamanāma simpatija, bet Laura zinot, ka Rič bez viņas nevares nolemj, kā sava dzīve nelaidīs Rudolfu, un prasa braukt viņam prom. Manuprāt Laura rikojās nepareizi, jo Rudolfs velējas Laurai palīdzet, viņām patika pavadīt laiku ar viņas bērniem, un es uzskatu, ka viņš spētu piepildīt viņas dzīvi ar gaišajiem toņiem, bet Laura pašupurēja ar savu laimi. Šajā romana sievietes dzīve tika attelota, ka aka, kura ir iekritusi Laura, un no kuras viņa nespēj tikt ārā. Lasot šo romānu es jūtu emocionālo spiedienu, jo neviena meitene vai sieviete nevelētos būt Lauras vietā.
Pavisam nesen esmu lasījusi Alberta Bella romānu “Buris.” Lasot šo darbu es jūtu bailes, un mani pārsteidza, kā galvenais varonis Edmunds Bērzs nokļūstot būri bija mierīgs. Pirms tām, ka nokļūvis būri, Edmunds bija egoestisks, nekad nepalidzēja sievai, domāja lielāku daļu par naudu, bet kad viņš bija būri, pēc dažām dienām Edmunds saprata, ka agrāk viņš nav cienījis galvēnas vērtības: ģimene, mīlestība, rūpēs. Šajā romānā galvena varoņā vērtības ir ļoti mainījušas dažu nedeļu laikā. Neskatoties uz to, kā galvenais varonis pēc sižēta man ļoti nepatīka, es biju priecīga, ka Edmundu Bērzu atrada un viņš tika āra no būra.
Grāmatas dod iespēju cilvēkiem pārdzīvot to, ko reālajā dzīvē mēs baidāmies sastapt, pārdzīvot. Daži stāsti lasitājus mudina kaut ko darīt, piemēram pēc stasta “Straumeni,” es piedalos “Talkā.” Dažreiz izlasot kādu nepatīkamu grāmatu, kura atstājusi nepatikamu iespaidu, pēc tās izlasīšanas mēs meklējam jaunu stāstu, kurš mums atstās pozitīvas emocijas un ķedītes veida cilvēks pēc laika saprot, kā bēz grāmatām vairs nevār, jo ir velmē lasīt, pardzīvot kopā ar galvenajiem varoņiem.