Pārspriedums ID 158

Grāmatu brīnumainā vara.

Katrs bērns, pusaudzis vai jauneklis, sava dzīve ir izlasījis vismaz pāris grāmatu, un vismaz viena no tām viņam ir tuva, mīļa un patīkama. Un man, ka arī visiem jauniešiem ir savas intereses, hobiji un mīļakas grāmatas. Bērnībā dzīvoju laukos, tāpēc man nebija daudz izklaižu, un lielo daļu sava brīva laika es veltīju grāmatam. Atmiņā visspilgtāk ir palikuši trīs darbi, ar kuriem man ir saistītas viskrasākas emocijas, un par kuriem es vēlētos pastāstit savā darbā.

Pirma grāmata ir diezgan nesen izlasīta, pēc ļoti daudzam rekomendācijam un pozitīvajam atsauksmem. Tā ir Jāņa Joņeva pirma grāmata “Jelgava 94”, par ko viņš ar arī saņēmis daudz balvu, un viena no tām ir “Labākais dēbūtdarbs”. Sākot lasīt man nevisai iepatikas, taču turpinot lasīt es koordināli mainīju savu viedokli. “Jelgava 94” ir ļoti krasi un īsti attēlota, it kā tas viss notiek šobrīd, un gandrīz nekas nav mainījies. Taču patiesība viss ir pilnīgi citādas, un pasaule, kas ir attēlota šajā grāmatā ir mūsu vecāku zeme, kur valdija rokmūzika, bieži vien notika ballīte un negriba pakļauties, kas ir ļoti raksturīga mūsu, 2000. gadu, paaudzei. Tēmas atklātas darbā ir jo vien aktuālas arī mūsdienas, tāpēc arī šīs darbs man ir ļoti iepaticies.

Darbs, kuru es izlasīju vel būdams diezgan jauns ir “Uguns un Nakts”. Šīs lugas autors ir Rainis, un laikam arī visslavenākais latviešu rakstnieks. Šo lugu esmu arī skatījies Latvijas Nacionālā teātri pēc Viestura Kairiša iestudējuma, taču varu viennozīmīgi pateikt, ka gramata man patika vairak. Kaut arī tā bija uzrakstīta jau pirms 100. gadiem. Lasot tu pats vari iedomāties tēlu izskatus, izmēru un skaistumu, tāpēc arī Spīdolas un Laimdotas tēli, galvā izskatijas daudz spilgtāk nekā bija parādīts teātrī.

Un trešais laikam man vismīļakais darbs ir Daniela Defo romāns “Robinzons Krūzo”. Esmu šo grāmatu lasījis vairākas reizes, dažādos vecumos, taču katru reizi tā atstāja lielu iespaidu uz manis. Viens no iemesliem, kāpēc šī grāmata man ir tik tuva ir tās aktualitāte. Vientulība ļoti sastopama mūsdienas, un, visdrīzak, arī es esmu vientuļš dziļi savā sirdī, un lasot šo grāmatu, es saprotu, ka lai kaut ko sasniegt ir jākustas, jādara viss iespējamais. Šīs grāmatas izlasīšanas dod ļoti lielu motivāciju attīstīties, un ar to tā arī pasaules slavena.

Tie arī ir mani vismīļakie darbi, kurus es atradu lasot visu savu dzīvi, un ar stingro sirdi varētu rekomendet izlasīt šīs grāmatas jebkuram, jo tajas ir atklāta dzīve.

Atpakaļ uz sarakstu