Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Katrs no mums ir dzimis citā gadā, citā dienā, citā stundā, bet ir kaut kas vienots mums visiem – mēs visi esam dzīvojam vienā gadsimtā. Kāds šis gadsimts būs, ir atkarīgs tikai no mums. Mūsu gadsimtu bieži salīdzina ar 20. g.s, jo vecākas paaudzes cilvēki ir dzīvojuši tajā, ieraudzījuši, saklausījuši, izpratuši arī savu gadsimtu.
Es uzskatu, ka mūsu gadsimts ir tehnoloģiju gadsimts, tas ir atklājumu pilns. Mēs vairāk, jo vairāk mēiģinām atvieglot sev dzīvi, cilvēku darbu aizstāj tehnoloģijas, bet kā ir ar cilvēciskumu? Daudzi vecākas paudzes cilvēki uzskata, ka šobrīd jauniešiem nav svarīgas garīgas vērtības, bet gan mantiskās. Es nepiekrītu viņu viedoklim, jo manuprāt, tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Katrā gadsimtā ir bijuši mantkārīgi cilvēki, kuriem svarīgāka bijusi mantiskā vērtība, piemēram, spilgts piemērs ir R. Blaumaņa darbs “Indrāni” kurā autors atspoguļo to, ka dēls, kuram vecāki atstāja mantojumu izdzina viņus no pašu mājām un viņam neinteresēja viņu liktenis. Darbs liek aizdomāties par to, ka gadsimts nemaz nav vainīgs, un ka tādi cilvēki ir bijuši vienmēr. Man liekas, ka tieši mūsu gadsimtā, tagad, cilvēki ir gatavi palīdzēt viens otram, atbalstīt grūtās situācijās. Ir redzams kā visa pasaule pārdzīvo, kad notiek kāda traģēdija, mēiģna palīdzēt, un vienkarši sniedz cilvēcisku atbalstu.
Manuprāt, lai izprastu savu gadsimtu ir jāsaprot tas, ka viss strauji mainās un ir jāmainās arī tev ! 21. g.s. ir kā sākums kaut kam jaunam, jaunieviesumi ir it visur. Ir mainījusies kultūra, māksla, literatūra. Daudzi nesaprot to, un negrib iedziļināties, saprast kaut, ko jaunu, jo ir pieraduši pie vecā. Man liekas, ka ir jāmeiģna un jādara, ir daudz iespēju kā sevi realizēt, sasniegt savu mērķi, tagad tas ir daudz vieglāk nekā 20. g.s. Mainās tradīcijas, bet tomēr mēs piekopjam un saglabājam arī vecās. Latvijā ir saglabājušies Dziesmu un deju svētki, kaut gan ieviesa tos 20. g.s. Mūsdienās tas ir svarīgs kultūras mantojums, kuru mēs novērtējam. Šī tradīcija vieno mūs, palīdz vienoties dziesmā, palīdz izjust to kopības sajūtu.
Manuprāt izprotot, saklausot, un ieraugot savu gadsimtu var saprast kas galvenais ir tajā, 21. gs. cilvēks ir gudrs un attīstīties gribošs. Mainās gadsimts maināmies arī mēs, ir jāattīstās kopā ar gadsimtu, jābūt zinošam, jābūt perspektīvam, bet nevar aizmirst par cilvēciskumu un savām vērtībām, jebkurā laikā ir jābūt par cilvēku, tas ir pats galvenais vienmēr.