Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Es esmu ļoti priecīga par to, ka es dzīvoju tagad un šeit. Ka esmu piedzimusi tāda ģīmene, šajā pilsēta un šajā valstī, jo tieši šī faktori izdarīja mani tadu kura es esmu. Daudzie cilvēki nepamana cik labu apkārt notikumu. Tā kā šogad Latvijai ir 100 gadu, valstī notiek ļoti daudz dažādu pasākumu, piemērām, Dziesmu un Dēju svētki, Dzejas dienas, koncerti, jaunas latviešu filmas, grāmatas un t.t.l.
Šīs gads ir īpašs, netikai priekš Latvijai, bet arī priekš iedzīvotājiem. Katru dienu jūtams svētku sajūta, pat ieiejot veikalā var ieradzīt produktus ar skaisto noformējumu vai krāsaino iepakojumu ar Latvijas simboliem. Tas dod mums iespēju lieku reizi pasmaidīt. No tadiem sīkumiem cilvēki kļust nedaudz lamīgākajam.
Šogad, visgaidamākais priekš manis notikums ir Dziesmu un Dēju svētki. Es esmu ļoti laimīga par to, ka man izdevas pagaišajā reizē ķļut par Dziesmu un Dēju svētku dalībnieci, ka es varēju pārdzīvot tādas emocījas, dziedāt kopā ar tukstošs bērniem vienā skatuvē. Tadas dienas Latviju padara savādāku. Es nekād neaizmirsišu šīs dienas, kad mēs mēiģinajām iepazistāmies ar jaunajām cilvēkiem, kad visu laiku bijām kopā un kad bija sajūta, ka mēs visi esam liela ģimene. Šīs pasākums ir ļoti svarīgs priekš Latvijas, jo tas palīdz cilvēkiem saklausīt savu valsti, un savu gadsimtu. Agrāk man bija vienalga kas notiek apkārt, man bija vienalga uz pasākumiem, bet kad es piedalījos Dziesmu un Dēju svētkiem, mani priekštati pamainijas. Es sapratu cik svarīgi cienīt un mīlēt savu valsts, es saku pamanīt vis kas notiek apkārt manis. Tādējādi, tādi pasākumi palīdz cilvēkiem izprast sevi un dod partriotisma sajūtu.
Viena no Latvijas tradicījam ir Dzejas dienas, kuri katru gadu notiek septembrī, veltīta Raiņa dzimšanas dienai. Īpaši skolā šīs pāsākums ir ļoti nozīmīgs, jo tādas dienas bērniem dod iespēju attīstīties literāra jomā. Piemēram, var uzstādies un skaisti stastīt dzejoļus, kā arī var rakstīt savas, klausīties citus. Tādas dienas cilvēkiem dod iespēju lieku reizi apdomāt par savu dzīvi, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi.
Beigumā es grībēju pateikt, ka cilvēkam vajag būt aktīvām savā dzīve. Nevajag domāt tikai par sevi un savu dzīvi, jo no tā nebūs nekādas jēgas. Mūsu valstīs, mūsu laiks un mūsu dzīve, ir tāda skaista! Un tas ir nepareizi ja cilvēki to nesaskātā. Vajag mīlēt, cienīt un baudīt viss, kas notiek apkārt – tagad un šeit.