Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsdienās cilvēki ir tik ļoti pakļauti jaunajām tehnoloģijām, ka nespēj saskatīt sava gadsimta skaistumu, vietas un lietas par kurām varētu lepoties.
Šobrīd esmu tikai 18 gadus jauna un esmu pārliecināta, ka dzīves laikā izlasīšu vēl daudz interesantu, noderīgu un pamācošu grāmatu. Viena no iespaidīgākajām grāmatām, kuru esmu izlasījusi ir Robina Šarmas grāmata “Kurš raudās pēc tavas nāves?”. Šī grāmata ir viegli lasāma un tajā ir aprakstītas dažādas pamācības, ieteikumi kā nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai padarītu savu ikdienu aizraujošāku. Manuprāt, šādi ieteikumi būtu noderīgi daudziem mūsdienu cilvēkiem, kuri vairākus gadus strādā darbu, kurš viņiem īsti nepatīk, kuri ir noguruši no ikdienas rutīnas. Man šī grāmata lika aizdomāties par to, ka es daru ko nepareizi un par to, ka jāizmanto visas iespējas, kuras dzīve mums sniedz, lai dzīves gājuma beigās nekas nebūtu jānožēlo.
Par saviem gadsimta svētkiem es varu saukt Dziesmu svētkus, jo tie ir svētki, kurus var gan ieraudzīt, gan saklausīt, gan izjust. Piedaloties Dziesmu svētkos, sapratu ka tautai ir jābūt vienotai, jo skatoties uz to, kā liels skaits cilvēku vienojas kopīgā dziesmā, pārņem lepnums un prieks, ka esmu daļa no šīs tautas un man ir iespēja piedalīties šajos svētkos. Tāpat Dziesmu svētki ir lieliska iespēja gūt kaut ko jaunu, piemēram, paziņas no citiem kolektīviem, pilsētām vai pat valstīm. Jauniepazītie cilvēki spēj sniegt mums jaunas atziņas, kuras liks savādāk paskatīties uz to, kas notiek apkārt un pamanīt to, ko agrāk nebijām ievērojuši.
Esmu daudz ceļojusi, apmeklējusi dažādas vietas un pasākumus, tomēr vismīļākā vieta man ir Daugavpils cietoksnis. Cietoksnis man patīk, jo tajā vienmēr ir mierīgi, var doties pastaigā un izbaudīt mieru un arhitektūru. Cietokšņa lepnums ir Marka Rotko mākslas centrs, kuru ir iecienījuši arī tūristi. Īpaši populāra šī vieta ir muzeju naktī, kad visiem ir iespēja apmeklēt mākslas centru, tāpat notiek arī koncerts, kuru baudīt ierodas daudz cilvēku. Uzskatu, ka katram cilvēkam ir vieta, kuru viņš var saukt par sava gadsimta vietu, jo tieši tur viņš jūtas vislabāk, un tieši uz turieni ir vēlme atgriezties.
Manuprāt, katrs no mums var saskatīt, saklausīt, izprast to gadsimtu, kurā viņš dzīvo, jo apkārt notiek tik daudz kā nebijuša un jauna, kas būtu uzmanības vērts. Lai to izdarītu reizēm pietiek tikai izlasīt grāmatu vai aiziet uz vietējo pasākumu.