“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” I. Ziedonis
I.Ziedoņa teiktais liek domāt par pašiem cilvēkiem kurus tu satiec uz ielas un dažādos pasākumos, par viņu labestību un attieksmi pret citiem, taču liek domāt arī par sevi – vai es esmu tāds.
Vissdažādākos cilvēkus mēs sastopam pasākumos, retāk kad vienkārši pastaigājamies pa pilsētu. Kad pasākumā, piemēram, pilsētas svētkos vai teātra izrādēs apkārt sēdošie, tu nemitīgi sāc domāt par pašu cilvēku vai runāt, vai viņš ir ar līdzīgiem uzskatiem, vai viņš ir ar lielu sirdi kas spēj saprast emocionālo nokrāsu un līdzi just ja nepieciešams. Tomēr, katrs cilvēks ir savādāks un no viņa var gaidīt gan pozitīvas lietas, gan negatīvas lietas un arī neiedomājamas, jo nākot uz pasākumu vai teātri mēs uzģērbjam masku, kas neļauj citiem uzreiz izprast mūs un atrast vājās vietas kā liela sirds un labestība, tāpēc ka dēļ šīm īpašībam citi paliek parāk mantkārīgi un spiež uz jūtām un morāli.
I. Ziedoņa teiktajā: “Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļa”, otrajā daļā var saprast kā labestību un iejūtību kas piemīt katram, bet to nerāda, jo citi paliek uzmācīgi un iedomīgi ka viņiem var izmantot to no citiem savā labā un no tā cieš tikai pakļautais cilvēks. Ja tāds cilvēks ir jums draugs ar lielu sirdi ar viņu var aprunāties, izrunāties par dzīvi un to sāpēm ko radījuši citi, kas to nenovērtē, bet tikai izmanto. Labestība, kas piemīt cilvēkam un to neslēp ir kā monēta ar divām pusēm, pirmkārt, ir tas ka darot, palīdzot citiem tu sev dari prieku un apkārtējiem un liek justies labāk, otrkārt, tie cilvēki kuri grib gūt labumu sev izmanto tevi lai pašam to nevajadzēt darīt un liek justies pārējiem slikti, bet sevi labi un kļūt iedomīgam, piemēram, draugiem vai paziņām.
Taču liek aizdomaties arī par sevi – vai man ir labestība un dziļa sirds. To pašam atklāt ir ļoti grūti, jo tikai no malas to var saskatīt paziņas, radi un draugi. Ir jabūt uzmanīgam ar to, jo daž labs to var izmantot priekš sevis vai arī kāda cita labā par neprieku tev. Tomēr ir jabūt gatavam uz visu, ko cilvēks atbildēs, domās un vai viņš ir mankārīgs. Par sevi sakot, es neuzdrošinos to citiem jautāt, jo man tas ļauj justies mierīgāk, nekā zinot ka man liela sirds un man piemīt labestība.
Apkopojot visu iepriekš teikto, no I. Ziedoņa teiktā, “Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi”, var izprāst kaut ko savu un saistīt ar lietām kas liekas ka der, taču cik ir cilvēku tik ir viedokļu par I. Ziedoņa teikto un katram viedoklim ir tiesības pastāvēt, ja to argumentē un tomēr visi piekritīs par labestību un līdzjūtību ka var nojaust I. Ziedoņa teiktajos vārdos.