Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Mūsu pasaule ir apveltīta ar brīnišķīgi daudz dažādiem cilvēkiem un būtnēm. Prātam neaptverami, cik daudz var ietilpt katrā no cilvēkiem, katrā no mums. Ļoti daudz rakstura īpašību var saskatīt vienā cilvēkā, vienā dvēselē, vienā sirdī. Ar sirdi parasti tiek uzskatīta cilvēka iekšējā pasaule, kaut gan personīgi man patīk jēdziens – dvēsele. Tā kā mēs visi esam dažādi, arī dvēsele kādam ir plaša un atvērta, bet kādam tumša un naidīga. Kādam sirds ir dziļa , bet kādam pavisam sekla un ļauna. Par laimi mūsu pasauli apdzīvo arī cilvēki ar sirds dziļumu krūtīs un padara apkārtējo dzīvi labāku, un sniedz cerību, ka “pēc negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts - rīts”. (I. Ziedonis)
Kādi tad ir cilvēki, kam sirds ļoti dziļa un dvēsele plaša, plaša kā mūsu pašu pasaule? Manuprāt, šie cilvēki ir apveltīti ar maģisku auru, bieži par tiem raksta grāmatas, vai arī tie ir kāda rakstnieka iedomu augļi, piemēram, kā Džodžo Mojes grāmatā “Pirms tikšanās ar tevi” aprakstītā meitene Klārka, kas bija sirds ļoti dziļa, un rakstniece spēja to parādīt arī lasītājiem. Mīlestības pilna pret šo pasauli, neticami labsirdīga, neatlaidīga, gatava uzklausīt un ar pilnu degsmi palīdzēt tiem, kam nepieciešama viņas palīdzība. Drīkst, bez šaubām, teikt, ka tā ir meitene – sirds ļoti dziļa.
Par laimi šie brīnišķīgie cilvēki ir ne tikai grāmatu varoņi, bet arī cilvēki starp mums. Cilvēki, kas neskatoties uz cilvēces ļaunuma, merkantilisma, augstprātības un egoisma spiedienu, ir palikuši labsirdīgi, izpalīdzīgi, kas jūt līdzjūtību un ir atklāti, godīgi, un mēģina padarīt šo pasauli labāku. Prieks par tādiem cilvēkiem, kas saņemot slavu un bagātību, neaizmirst par pārējo pasauli un pārvar savu egoismu. Prieks, ka viņi cenšas padalīties ar saviem līdzekļiem, ar cilvēkiem, kuriem tie ir tik ļoti nepieciešami. Personīgi es lepojos ar Holivudas aktrisi Anželinu Džoli, kas ir ziedojusi līdzekļus un personīgi palīdzējusi cilvēkiem, kas neredzēja “gaismu” šajā dzīvē.
Arī man un mums visiem ir apkārt iepriekš aprakstīto īpašību apveltīti cilvēki. Es lepojos par saviem vecākiem un onkuli. Viņu bērnības nebija tik saulainas un rožainas kā varētu būt, bet viņi sasniedza savā dzīvē augstumus, sagādāja man saulainu bērnību un, galvenais, nepazaudēja sirds dziļumu. Viņi palīdz tiem, kam nepieciešams, kā viņiem tad, pacelties augstumos. Mani vecāki ir ļoti dāsni un labsirdīgi. Es lepojos ar tiem.
Mūsu cilvēce nezudīs, kamēr uz pasaules dzīvos un darīs cilvēki ar plašu dvēseli un sirds dziļumu. Ikkatrs no mums var kļūt par šādu cilvēku, ir jādara labi darbi, ir jābūt par labsirdīgiem cilvēkiem. Tas patiesībā ir pavisam vienkārši un ikvienam pieejami. Neļausim zust mums un mūsu sirds dziļumam! Neļausim!