Grāmatu brīnumainā vara
Mūsdienās, grāmatām ir ļoti liela nozīme Tā paplašina cilvēku redzesloku, apmāca cilvēku, palīdz atpūsties gan morāli, gan fiziski. Grāmatām piemīt pārdabisks spēks, tā lasītājam palīdz iekļūt transā, lasītājs, lasot grāmatu, kļūst daļa no grāmatas varoņiem, izjūt to spriedzi, laimi vai bēdas, atkarībā kāds ir grāmatas saturs. Taču lielākoties, grāmatas izmanto skolā, lai skolēni apgūtu zināšanas un dzīvē sasniegtu augstākas virsotnes.
Ļoti aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā ir, kad cilvēki arvien mazāk lasa grāmatas, tie pievēršas pie jaunākām tehnoloģijām, kā dators, telefons un, manuprāt, tās ir ļoti svarīga problēma. Jo, lasot grāmatas, cilvēks sevi apmāca un atrod sevi sabiedrībā, kur piederēt, kam pievērsties, bet cilvēki, kuri nelasa un nemēģina sevi pilnveidot zināšanu jomā, tie degradē, paliek attāli no sabiedrības, nezin, kādas problēmas ir pasaulē, jo grāmatas pastāsta mums visu cilvēku problēmas, sīki noformulējot tās un atstāstot, reālās dzīves situācijas.
Ir ļoti labs citāts “Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves mirkļu un nomirst. Cilvēks, kurš nelasa izdzīvo tikai vienu”. (Džords R. R. Mārtins). Un tās ir pareizi, es pilnīgi piekritu šim citātam, jo lasītājs, kad lasa grāmatas, viņš kopā ar grāmatu izjūt katru emocionālo mirkli, izjūt tās emocijas, ko autors gribējis parādīt lasītājiem. Tāpēc lasītājs nodzīvo tos mīrkļus, tā kā pats jūstos grāmatas galvenā varoņa vietā, bet tie, kas nelasa grāmatas viņi izdzīvo tikai vienu dzīves mirkli, jo cilvēks ir savāda būtne, priekš īstas laimes un gandarījuma viņiem ir vajadzīgas labas emocijas, taču tie, kas nelasa, manuprāt, neiegūst šīs emocijas, tā kā lasītāji. Arī tāpēc grāmatām piemīt brinumainā vara – iemāca, relaksē un piepilda cilvēku ar pozitivām emocijām.
Runājot par sevi, es esmu lasītājs un man patīk lasīt grāmatas, protams, tās grāmatas, kas mani iemāca, vai liek aizdomāties par dzīvi un aktuālām problēmām. Bet es nelasu grāmatas, kas ir saistītas ar vēsturi, jo bieži vien informācija ir kļūdaina. Jo katrs autors vēsturi saprot dažādi, rakstnieki domā prētēji, tāpēc arī informācija ir dažāda. Ir grāmatas, kas liek man aizdomāties par cilvēkiem, viņu egoismu un par savstarpējām attiecībām. Piemēram, nesen es izlasīju Lindas Šepetes romānu “Rainītis”, grāmatā ir aprakstītas mūsdienu cilvēku problēmas. Ģimenei nav naudas, māte pamet bērnus un aizceļo uz Lielbritāniju darba meklējumos, bērns paliek ar vecmāti un mātes brāli, viņš jūtas ļoti vientuļi un nepasargāts, skolā arī neiet labi, jo neviens mājās ar viņu nenodarbojas, tikai skolotāja, kurai nav vienalga bērna nākotne. Arī dzīvē tādas situācijas ir, kur bērnam jadzīvo un jācīnās vienam, tapēc šī grāmata mani ļoti ierunāja, ģimenei jabūt pirmajā vietā un tad nauda. Šajā grāmatā arī var saskatīt cilvēku egoismu, jo grāmatas beigās tā māte pameta savu dēlu un atrada jaunu vīrieti, no kā piedzima bērns, bet, kad vecmāte pārdeva māju, tad māte atgriezās pēc savas daļas. Man patīk lasīt tādas grāmatas, jo tur tu vari ļoti izjūst daudz emocīju un saprast autora domu, ko tad viņš vai viņa cenšas mums pateikt.
Grāmatai piemīt brīnumainā vara, jo grāmata sastāv no vārdiem un vārdam piemīt spēks. Lasīšana ir ļoti liela vērtība, kas padara cilvēku bagātu, tapēc savā brīvajā laikā neskataties TV, nesēdiet telefonā – labāk veltiet laiku lasīšanai, kas ir ļoti nozīmiga mūsu dzīves sastāvdaļa!