Grāmatu brīnumainā vara.
Jau kopš mazotnes, mūsu vecāki, skolotāji, brāļi un māsas ir aicinājuši mūs lasīt grāmatas, vairums no mums nav to vēlējušies, citi atteicās, bet citi klausija sev tuvo cilvēku padomus, un, pašiem sev nezinot, uzzināja, cik liela vara piemīt šīm grāmatām.
Katrs no mums grāmatu lasīšanu uztver savādāt, vienam tas ir pienākums, otram vaļasprieks, bet iznākums vienmēr ir viens un tas pats, izlasot šīs grāmatas, mēs kaut ko no viņām iemācamies vai uzzinām kaut ko jaunu.
Mēs pat neapzināmies to, cik ļoti mums šīs grāmatas noder un to, cik daudz zināšanu, padomu un dzīves gudrību ir apslēpts šajās grāmatās. Nakaba Suzuki savā novelē – “Septiņi nāvējošie grēki”, ir stāstijis: “Nav labā bez ļaunā un ļaunā bez labā.” Viņa uzrakstītais ļoti labi atspoguļo to, kā mēs lasām grāmatas, tas aizņem laiku, varbūt pat šī grāmata nešķiet interesanta, bet labumi, ko iegūstam, padomi, ko zinam, no šīm grāmatām, ir simtreiz vērtīgāki nekā laiks, kuru iegūldijām.
Šis autors, Nakaba Suzuki, ir arī rakstijis, ka ja dzīvē kaut, kas slikts notiek, neskaties atpakaļ, bet ej uz priekšu. Šo teikto jebkurš cilvēks var ņemt kā padomu, kad viņa dzīvē notiek kaut kas slikts vai neparedzēts, tādējādi neatskatoties uz šo notikumu, bet gan ejot uz priekšu un, gan ar laiku viss atrisināsies, ar ko var apliecināt grāmatu brīnumaino varu.
Protams, ir arī citi veidi, kā grāmatas parāda savu brīnumaino varu, ne tikai dodot mums padomus, bet arī tajā, ka grāmatu lasīšana mūs spēj nomierināt, ļaut mūsu prātiem atpūsties jeb raudzīties uz pasauli no cita skatu punkta, vai arī iztēloties situācijas, kas realitātē nebūtu iespējamas, tādējādi ļaujot mums atpūsties no ikdienas rutīnas.
Pasaulē eksistē tāds teiciens – daudz laba ir par daudz – jeb mēs to varam uztvert ka gramatu lasīšana nav jāpārspīlē, protams, izlasīt kādu grāmatu līdz galam ir noderīgi, bet nedrīkst pārspīlēt jeb dzīvot grāmatās, jo pēc manām domām, grāmatu lasīšana ir jāuztver kā hobijs, kuru darot, mēs kaut ko iemācāmies, nevis dzīvojam, lai veiktu šo hobiju jeb šādi var parādīties velviena grāmatas brīnumainā vara – spēja mūs aizraut, lasot šīs grāmatas.
Grāmatām piemīt brīnumaina vara, tās mūs aizrauj, dod padomus parāda situācijas pec kurām vadoties mēs varam nepieļaut kļūdas, kuras būtu pieļāvuši ja nebūtu lasijuši grāmatas. Grāmatas mūs māca, parādot savu varu, un kuras izlasījuši neviens no mums nenožēlo, ka to ir izdarījis.