Grāmatu brīnumainā vara
21. gadsimts – laikmets, kad cilvēkus ir pārņēmušas tehnoloģijas. Bez tām mūsdienu cilvēks nespētu izdzīvot ne fiziski, ne garīgi. Tā iespaidā lēnām tiek aizmirstas senākas vērtības – tās ir grāmatas.
Varu izskaitīt uz pieciem pirkstiem man zināmos cilvēkus, kuri tiešām ikdienā nododas grāmatu pasaulei katrā brīvajā brīdī. Cilvēks, kurš grāmatas nelasa, varētu padomāt, ka tam kaut kā “visi nav mājās”. Bet grāmatu nelasītājs nekad nesapratīs, ka katra grāmata ir ļoti vērtīga. Ja tās izprot pietiekami, jebkurā grāmatā tu esi spējīgs rast atbildes uz sen uzdotajiem jautājumiem vai vienkārši gūt jaunas dzīves mācību, kas, iespējams, tev vēlāk noderēs. Vai tev kādreiz, stāvot pie veikala grāmatu plauktā, ir bijusi sajūta, ka kāda grāmata tevi burtiski uzrunā un lūdzās, lai nopērc to? Esmu stipri pārliecināta, ka šī sajūta daudziem nav sveša. Iemesls šīm sajūtām ir tāds, ka šī konkrētā grāmata, visticamāk, satur informāciju, kas tev būs noderīga.
Grāmatām tiešām piemīt nenoliedzama vara un spēks. Lai tam ļautos un to izjustu, pirms tu atver grāmatu, tev ir jāaizmirst ikdiena un tās rutīna. Visas problēmas, raizes un uztraukumi ir vienkārši "jāaidzen prom". Ja tas netiks izdarīts, tu vienkārši grāmatu līdz galam neizpratīsi. Un tieši tur arī ir tas “āķis”. Mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pārņemti ar savām problēmām, ka tie pat ir aizmirsuši, kas īsti ir pilnīgs miers, jo pilnīgs miers nav iespējams, ja cilvēks visu laiku par kaut ko uztraucās. Kad šī prakse būs izieta un tu būsi iemācījies pilnībā aizmirst ko nozīmē “21. gadsimta realitāte”, tu būsi gatavs grāmatai un tās varai. To lasot, tu būsi spējīgs savā galvā vizualizēt to, ko tu lasi. Savās domās tu izdzīvosi “vēl vienu dzīvi”. Tādēļ arī saka, ka grāmatas esot ļoti labs antidepresants, jo tu pilnībā aizmirsti sevi, lai nodotos tam, kas ir grāmatā.
Kā piemēru gribu minēt savu iecienītāko grāmatu, kura nosaukums ir “Alķīmiķis”. Šo grāmatu esmu lasījusi vairākas reizes un ikreiz to atverot un sākot lasīt, esmu pilnībā spējīga iztēloties katru detaļu. Šī grāmata man ir tik mīļa, jo tieši šajā grāmatā es atradu atbildes uz saviem jautājumiem. Katru reizi to pārlasot, vēl visu vakaru manī “šaudās” notikumi no grāmatas. Skumji ir tas, ka šodien ir tik maz cilvēku, kas šo skaisto, pat gribētos teikt, maģiju, pielieto savā ikdienā. Zinu arī cilvēkus, kuri apgalvo, ka lasa grāmatas – tikai virtuāli. Es uzskatu, ka jebkura no tehnoloģiskajām ierīcēm – telefons, dators, televizors kaut kādā veidā nobloķē mūsu prātus kā rezultātā mēs neesam pilnībā spējīgi izpausties savās domās.
Grāmatas tev ir spējīgas iemācīt ļoti daudz. Jautājums tik ir, vai tu to spēsi saredzēt? Es tiešām no visas sirds ceru, ka, gadiem ejot, grāmatas atgūst savu vietu cilvēku ikdienā. Jo grāmatām nenoliedzami ir ļoti stipra un pozitīva vara!