Grāmatu brīnumainā vara
Jau kopš bērnības vecāki māca mūs lasīt grāmatas. Kamēr bijām mazi, mūs tas neinteresēja un tikai ar vecumu mēs sākām saprast to, īsteno nozīmi. Grāmatas ne tikai paplašina mūsu redzes loku, bet arī māca dzīves gudrības. Lasot grāmatas, mēs iegūstam arī pieredzi, kura palīdz mums turpmāk dzīvē. Mēs spējam izanalizēt situāciju un sākt rīkoties pareizi, būtu tas saistīts ar mīlestību, draudzību vai ģimeni.
Piemēram, ko tās varētu mums iemācīt privātajā dzīvē? Vislabākais piemērs, manuprāt, ir Rudolfa Blaumaņa novele “Raudupiete”. Mīlestība ir “apreibinoša”. Var gadīties, ka mīlestība nodarīs parī, nevis “uzcels gaisā”. Tā arī notika ar galveno varoni. Mīlestības dēļ, viņa pavisam aizmirsa par savu dēlu. Uzskatot, ka viņš bojās viņas kopdzīvi ar vīrieti, viņa atbrīvojās no dēla. “Nogalinot” viņu ar savu vienaldzību. Izlasot šo noveli, es sapratu, ka nekad nebūšu uz to spējīga un nekad neizdarīšu savam bērnam pāri, dēļ savas labvēlības.
Grāmatas spēj attēlot arī īstu draudzību. Es uzskatu, ka viena no tādām grāmatām ir Māra Berziņa romāns “Svina garša”. Tā atklāj mums stāstu par galveno varoni Matīsu, kurš izglāba savu draugu – Rūdi no lodes. Tā es pārliecinājos, ka īstā draudzība spēj pastāvēt.
Priekš manis ģimene ir galvenākā dzīves sastāvdaļa, un lasot Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, es sapratu cik daudz tā nozīmē priekš manis, jo romāns vēsta par mātes un bērna attiecībām. Māte atteicās barot savu bērnu ar pienu, uzskatot, ka ar pienu bērnam “pāries” viss naids, ko māte turēja sevi, bet sanāca tā, ka bērna un mātes saite tika zaudēta.
Izlasot šīs grāmatas, es spēju izprast, kas priekš manis ir prioritātē. Balstoties uz galveno varoņu dzīves situācijām, es spēšu pielietot viņu dzīves mācību arī savā dzīvē.
Kā jau minēju agrāk – mēs saprotam grāmatu nozīmi tikai ar vecumu. Grāmatas spēj mūs ietekmēt un paplašināt redzes leņķi. Es pārliecinājos, ka katrā grāmatā ir sava dzīves gudrība, kura mums līdzētu dzīvē. Galvenais ir atrast priekš sevis pareizo un noderīgo grāmatu. Priekš manis tā bija “Raudupiete”, “Mātes piens” un “Svina garša”. Ir vēl ļoti daudz grāmatu, kuras ir noderīgas un pamācošas, bet priekš manis tieši šīs palīdzēja izprast, kas priekš manis ir pats svarīgākais un nozīmīgākais dzīvē.