Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām ir sava brīnumainā vara, tās spēj likt aizdomāties par dzīvi, par rīcību, iespējams kaut ko mainīt, kā arī izjust dažādas emocijas. Lasot grāmatas es izjūtu šo varu, manī rodas pārdomas, emocijas un grāmatu lasīšana kļūst vēl interesantāka. Esmu izlasījusi tādas grāmatas, kuras mani apbūra ar savu brīnumaino varu.
Viena no grāmatu brīnumainajām varām ir prasme parādīt dažādas cilvēku savstarpējās attiecības. Parādīt to, kā un kādās situācijās cilvēki izturas viens pret otru. Savstarpējās attiecības ir spilgti attēlotas Džona Grīna grāmatā “Mūsu zvaigžņu vaina”. Šajā grāmatā ir parādīta mīlestība, skaista un patiesa, mīlestība. Neskatoties uz to, ka abiem galvenajiem varoņiem šajā grāmatā ir ļoti nopietna diagnoze, viņi nepārstāj dzīvot, priecāties un ļoti mīlēt viens otru. Kā arī var redzēt to, kā cilvēks pārdzīvo, kad otra vairs nav klāt. Draudzība ir viens no svarīgākajiem notikumiem mūsu dzīvē, ir jāprot draudzētie ar dažādiem cilvēkiem, neskatoties uz viņu rasi, tautību, reliģiju vai sociālo stāvokli. Manuprāt par īstu un tolerantu draudzību var izlasīt Džona Boina grāmatā “Puisēns strīpainā pidžamā”. Stāsts ir par puisēnu, kurš neskatoties ne uz ko, ne uz rasi, ne uz tautību, ne uz to, ka starp viņiem ir žogs, prata draudzēties un palīdzēt savam draugam.
Grāmatas paver mums durvis uz pagātni. Tās lasot brīžiem liekas, ka esmu tur, pagātnē, un izjūtu visus pagātnes notikumus. Es uzskatu, ka tas ir brīnums, ka no grāmatām mēs varam uzzināt daudzus patiesus faktus par vēsturi, iemācīties tos un nodot tos no paaudzes paaudzē. R. Šepetis grāmata “Starp pelēkiem toņiem” ir tā grāmata, kura parāda Latvijas un Lietuvas pagātnes vēstures nežēlību. Šī grāmata ir par 1941. gada notikumiem, kad iedzīvotāji tika vardarbīgi izvesti uz Sibīriju. Tajā ir attēlotas cilvēku emocijas, bailes, vājība, tomēr tajā ir padādīta mīlestība pret savu valsti, mājām un tuviniekiem. Manuprāt ar šīs grāmatas palīdzību mēs labāk varam iztēloties un iedomāties kā tas viss notika. Kā arī tā liek aizdomāties un daudz ko izvērtēt.
Ir ļoti svarīgi arī tas, ka grāmatas spēj mums dot gudrību. Cilvēki mācās no grāmatām, tās palīdz mums izglītoties. Man galvenokārt grāmatas palīdzēja paplašināt savu vārdu krājumu. Tās uzlabo pareizrakstību, lasot mēs iegaumējam pieturzīmju lietošanu, kā arī vārdu pareizrakstību. Manuprāt grāmatas tas ir gudrības un zināšanas avots.
Manā dzīvē grāmatām ir liela nozīme. No tām es mācos, ar to palīdzību es uzlaboju savas zināšanas. Lasot stāstus vai romānus es izjūtu emocijas, kā arī man ir ļoti interesanti lasīt romānus un stāstus, kuri ir saistīti ar vēsturi. Grāmatām ir sava brīnumainā vara, tikai tā ir jāprot saskatīt.