Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatu loma manā dzīvē ir ļoti liela , jo jau no bērnības, katru nakti pirms gulētiešanas, man mamma ir lasījusi pasakas. Lasot vai klausoties tās man liek iejusties galveno varoņu lomā un darīt to, kas grāmatās rakstīts, tādā veidā, esot grāmatu varā. Viņas ļauj man izjust vairākas emocijas: bailes, mīlestību, līdzjūtību, prieku un kaisli. Emociju un sižetu dēļ, katra grāmata ir pa savam īpaša. Manuprāt, spilgtākie daiļdarbi ir R. Blaumaņa novele “Raudupiete”, N. Ikstenas romāns “Mātes piens” un Māra Bērziņa romāns “Svina garša”, kuri izraisīja man visspilgtākās emocijas.
Māra Bērziņa romānā “Svina garša” es sastapu sev līdzīgus personāžus, kuri piesaistīja mani ar savu pasaules uztveri un attieksmi pret draudzību. Tamāra un Matīss ir vieni no cēlsirdīgākajiem personāžiem šajā daiļdarbā, kurus es varu uzskatīt kā piemēru nākotnei. Tamāra mīlēja Matīsu neskatoties uz to, ka viņš viņu sākumā atgrūda, bet tad, kad viņš tika nelaimē, vienīgi viņa viņu atbalstīja un nepameta. Lasot šo momentu, es sapratu, ka arī vēlos tāda būt un prioritātē likt citus nevis sevi. Tāpat, kā to izdarīja Matīss. Viņš izglāba savu draugu Rūdi no lodes, ziedojot sevi. Protams, viņš palika dzīvs, bet mēms. Tajā momentā varēja saprast, ka tieši viņš ir īsts varonis, kuram jālīdzinās.
Rūdolfa Blaumaņa novelē “Raudupiete” mums māca, ko nevajag darīt. Raudupiete, būdama vientuļa mamma, izdarīja vairākas kļūdas. Viņa, redzēdama, ka viņas mazais Matīsiņš iekritis akā sāka slīkt, domāja vai vajag viņu glābt. Es glābtu savu bērnu pat neaizdomājoties, jo būt māmiņa ir Dieva dāvana. Viņa uzskatīja, ka ja nebūs Matīsiņa, viņai parādīsies otrā pusīte. Lasot šo situāciju, es iedomājos sevi Matīsiņa vietā un sapratu, ka es būšu labāka mamma.
Noras Ikstenas romānā “Mātes piens” līdzīgi kā “Raudupiete” bija pieminēta tēma – attiecības starp bērnu un māti. Tomēr šī situācija ir savādāka. Viņa baidijās dot savu mīlestību un pienu bērnam, domādama, ka viņš saņems to negativitāti ko viņa jūt. Tieši šis lēmums padarīja mātes un meitas attiecības saspringtas. Bērnam nekad nebūs par daudz mīlestības. Tieši piens varēja sniegt to mīlestību, kas viņai trūka.
Grāmatām ir brīnumaina vara uz manis. Viņas var iemācīt mīlēt, sapņot, saprast savas kļūdas. Tikai jāmāk saskatīt līdzīgo grāmatā un dzīvē, lai, tiekot līdzīgās situācijās, zināt ko iesākt. Lasot, es tieku citā realitātē, kur varu izjust tādas emocijas, kuras neizjūtu dzīvē. Tādā veidā es varu atrasties karā, kosmosā, citā valstī un aiziet no realitātes. Grāmatas cilvēku smadzenēm ir kā ieelpa svaiga gaisa – nepieciešamas.