Grāmatu brīnumainā vara.
Kopš pirmajiem burtiem uz dažādiem materiāliem, uz kuriem varēja rakstīt, katru gadu vārdu kopumu skaits palielinās, tajā skaitā arī grāmatu skaits, jo tās apkopo daudzus, loģiski sakārtotus vārdus. Mūsdienās bibliotēkās var atrast daudz dažādu grāmatu, sākot no fantastikas un beidzot ar reāliem dzīves stāstiem.
Kāpēc ļaudis vispār lasa grāmatas? Lasot un uzklausot dažādus viedokļus, var secināt, ka grāmatu lasīšana ir viens no veidiem, kā lietderīgi pavadīt savu dārgo laiku. Lasot stāstus, lasītājs bieži vien cenšas iejusties dažādu varoņu lomās. Tas, protams, notiek tikai tad, ja lasītājs lasa grāmatu no sirds, tas ir, lasa uzmanīgi un tajā pašā laikā analizē doto informāciju. Ja lasītājs lasīs pavirši, neuzmanīgi, izlaižot vārdu rindas, viņš vai viņa nespēs izprast grāmatas sižeta būtību. Tāda grāmatas lasīšana, pēc manām domām, ir laika tērēšana, jo pēc darba izlasīšanas ir ļoti grūti iegūt sev morālas vērtības.
Bieži vien tiek lasītas fantastikas žanra grāmatas. Ar tām mēs varam iedomāties, kādas varētu būt citas pasaules vai pat kā izskatīsies mūsu pasaule pēc simts, tūkstoš vai pat miljoniem gadu. Protams, ir arī uzrakstītas dažādas grāmatas, kuras ir balstītas uz reāliem dzīves notikumiem, vai arī apraksta situācijas tā, ka mēs ticam, ka tā ir bijis, ir vai būs. Tādas grāmatas bieži vien mūs pamāca, kā rīkoties vai kā nerīkoties. Kā piemēru es varu minēt Rūdolfa Blaumaņa noveli “Raudupiete”. Novelē ir aprakstīts, kā Raudupiete zaudē vīru un vēlāk cenšas ar dažādām darbībām iegūt savā ģimenē jaunu puisi, kurā iemīlējās un ar kuru viņas dēls, Kārlēns, labprāt dzīvotu. Pēc grāmatas izlasīšanas var iemācīties, ka pašam nav jāpieņem uzskati un lēmumi, jo dēļ tiem tu vari ne tikai neko neiegūt, bet arī zaudēt ko dārgu. Grāmatā tas tika aprakstīts kā notikums, kur Raudupiete ļāva noslīkt dēlam, jo domāja, ka viņš traucē, bet tieši šī darbība attālināja viņu no kārotā jaunieša. Kā vēlvienu piemēru var minēt Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”. Grāmatā aprakstīts sižets, kad māte nevēlas barot bērnu ar pienu dēļ kaut kādiem uzskatiem. Dēļ šī iemesla bērns nesaņem mātes mīlestību. No šīs noveles varam iemācīties, ka ir jāmīl savi bērni, kā arī visa ģimene. Nav jātic dažādām “tenkām” un meliem, jo tie bieži vien neizsaka patiesību. Lasot šīs divas grāmatas, mēs varam iemācīties, ko darīt tādā situācijā, ja tā jebkad atgadās ar mums vai ar mūsu tuviniekiem. Pie pamācošajām grāmatām varētu arī pieskaitīt Rūdolfa Blaumaņa noveli “Purva bridējs”, bet tā vairāk parādītu, kāda situācija varētu notikt un kā no tādas jāizvairās. Grāmatā apraksta, kā Kristīne iemīlās Edgarā, kurš mīl iedzert un skraidīt pēc sievietēm. Kaut arī Edgars apsolīja pēc kāzām pārstāt darīt tādas lietas, viņš to nepārstāja. Var secināt, ka Kristīnei bija jāpaklausa māte, nevis palikt aklai mīlestības dēļ. Šī novele pastāsta diez ko negatīvu situāciju, un mēs iemācāmies no tās izvairīties.
Ir arī grāmatas, kuras tieši mūs iemāca – izlasot tās, mēs gūstam zināšanas. To skaitā ir dažādas mācību grāmatas, vēstures grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdijas. Izlasot tās, mēs gūstam noteiktas zināšanas kādā jomā. Latvijas vēsturi varētu iemācīties no Laimas Kotas romānu sērijas “Istaba”. Grāmatās aprakstīts, kā latvieši dzīvoja Padomju Latvijā no autores jeb Margontas acu punkta. Tāpēc katrs lasītāji, lasot šo romānu, spēs labāk izprast tos grūtos apstākļus un spēs iedomāties sevi kā vienu no iedzīvotājiem.
Mēs atrodamies grāmatu brīnumainajā varā, jo, pateicoties tām, mēs varam uzzināt daudz ko jaunu priekš dzīves, izmantojot lasīto, mēs pieņemam pareizus lēmumus dažādās dzīves situācijās, ar grāmatu palīdzību atgriežamies laikā. Grāmatas palīdz mums ātrāk patērēt lieko laiku, it īpaši vakaros, kad nav vēlmes gulēt. Grāmatās mēs varam arī iemūžināt savas fantāzijas, domas un stāstus, lai vēlāk pats spētu izlasīt un dalīties ar citiem. Mēs atrodamies grāmatu varā un tas mums nāk par labu.