Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās tiek uzskatīts, ka grāmatas lēnām zaudē savu spēku, tas tiek mazāk lasītas, jo jaunas tehnoloģijas, piemēram, e- grāmatas, aizstāv grāmatu lasīšanu. Bet, vai kāds ir aizdomājusies, ko tieši grāmatu lasīšana dod cilvēkam? Manuprāt, katra grāmata satur kaut vienu daiļdarbu, kuršs pieskarsies pie lasītaja sirds un neatstās bez pārdomam. Visi darbi, kurus mēs lasām grāmatās, manuprāt, ir ar padomam pilni un pamācoši, ka neviena e - grāmata pat tūvu nestāvēs. Bet kas tieši tāds brīnumains ir iekļauts grāmatās, kas cilvēkus tā pievelc? Noteikti, tas ir saturs un iekļauta literatūra.
Es esmu izlasījusi nemaz dažādu daiļdarbu savā dzīvē. Daži darbi man likās bezjēdzīģi, bet dažos es, droši varu pateikt, iemīlējos, jo tie pieskaras pie manas sirds. Savā piemēra varu pastāstīt, ka, likās, parastā eseja, kuras autors ir A. Kamī, manu priekštatu par dzīvi bija pamainījusi. Autora izcils darbs “Mīts par Sīsifu” mani tik aizkara, ka man, kā arī galvenājām varonim Sīsifam, negrībējas vairs padoties ikkādā grūtajā brīdi. Kad man ir grūti, es atceros Sīsifu, kuršs bija ar Dieviem sodīts un viņa pienākums bija vilkt akmeni uz augšu kalnā, un tās krita un krita, bet Sīsifs nepadodas. Viņam bija bezgalīgais darbs, bet arī bija mērķis. Kopumā varu teikt, ka tas ir tik forši, ka es varu sev kā pamācību paņemt kādu daiļdarbu. Tās tiešām ir brīnišķīģi!
Daži cilvēki domā, ka grāmatu lasīšana ir tikai laika tērēšana un neko īpaši svarīgu nevar saskatīt galvenajā domā. Bet, es varu droši pateikt, ka tie cilvēki nav lasījuši grāmatas, kurās bija kādas no R. Blaumaņa izcilam novelem. Man liekas, ka šī autora darbs “Raudupiete” ir tik aktuāls mūsdienu sabiedrība, ka nevienu neatstās malā bez pārdomām. Arī man galvenas varones Raudupietes piemērs ļava aizdomāties, ka cilvēki mīlestības dēļ dažreiz ir gatavi uz trakākām lietām. Arī Raudupiete, mīlestības dēļ, ļava savam bērnam Matīsiņam noslīgt akā. Beigās var droši redzēt, ka viņa paliek gan bez bērna, gan bez mīļota Kārļa un, visdrīzāk, sataisīja pašnāvību. R. Blaumaņa darbs attēlo ļoti svarīgas dzīves problēmas, kurās ir ļoti vērts aizdomāties. Arī es saskatīju, ka diemžēl zem mīlestības rozām brillēm mēs dažreiz nesaprotam kodaram. Ir lielā pateicība grāmatam, kuru saturs cilvēkus pārmaca un aizkustinā.
Noteikti, nevaru teikt, ka grāmatu saturošas domas ir atklātas pilnīģi visiem. Bet, tāpat ka man, grāmatas tiešām dažreiz ir kā jauns uzskats uz pasauli. Galvā nevaru līdz galam sapratīt, kāpēc manī tik aizskar daži daiļdarbi. Varbūt, tās ir atkarīgs no manas dzīves uztveres, bet, es domāju, tāpēc ka visi mēs esam dzīvi, visiem ir jūtas un sāpes. Manuprāt, nevienai mākslai nav tik brīnumainas varas kā grāmatam. Tām piemīt tāds spēks, kuru neviena jauna tehnoloģija neatstās. Grāmatu vara dzīvos mūžīģi!