Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmata ir tā lieta, kura var dot cilvēkam svaigu ieelpu, kura var palīdzēt aizmirst par problēmam un iedziļināties, piemēram, pagātnē. Bet visinteresantākais grāmatas ir tas, ka katrs cilvēks no vienas grāmatas paņems kaut ko savu, ko vairs neviens nepaņems.
Tagad grāmatu ir tik daudz, ka viens cilvēks visā mūža garumā neizlasīs pat pusi no visām grāmatām. Manuprāt, tas tiešām ir brīnumaini, jo tas nozīmē, ka katrs var atrast sev noderīgu grāmatu. Tas būs aktuāli arī nākotnē, jo visi mēs esam dažādi ar dažādām interesēm. Īpaši man patīk, ka daudzās grāmatās ir pievērsta liela uzmanība atsevišķiem daiļdarbiem. Kad daiļdarbi ir apkopoti grāmatā, tu vari pārdzīvot ne vienu, bet daudzus sižeta līnijas.
Kāpēc cilvēkam jālasa grāmatas? Lai paplašinātu savas zināšanas, lai dabūtu papildpieredzi. Viens tāds daiļliteratūras darbs no skolas grāmatas, kas man iedeva pamācību ir R. Blaumaņa drāma “Indrāni”, kur vecais Indrāns ar savu dēlu Edvartu strīdējas par mīļām tēva kokiem. Edvarts gribēja tos nocirst, lai uzlabotu Indrāņus, bet vecajām Indrānim tie bija liela vērtība. Tātad, ja tu zini, ka tas, kas tev nedod nekā, bet citam dod dzīves jēgu, nevajag to nogalināt. Ir jādoma netikai par sevi. Bet man nav neviena cilvēka svarīgāk par vecākiem, tāpēc es nekad neizdarītu tādu, kas varētu nogalināt cilvēku, kurš uzdavināja man dzīvi.
Lasot atsevišķus darbus vai grāmatus, var aizdomāties netikai par savu īstu dzīvi, bet arī par tādu, kuru gribētos. Tāpēc, lasot vēl vienu daiļdarbu, bet īpaši dzējoli “Motors”, kuru uzrakstīja I. Ziedonis, mani pārpildīja dažādas emocijas emocijas un gatavība kaut ko darīt, sasniegt. Es atradu jaunus mērķus, jo I. Ziedonis rakstīja par motocikla motoru, kurš ir kā cilvēka sirds, kā dzīves pavadonis. Motors arī dzējolī simbolizē ceļu, kurš ir atklāts, lai kaut ko mēģinātu darīt. Motors ir tas, kurš ved uzpriekšu, tāpēc man arī pēc izlasīšanas gribas iet tikai uzpriekšu, lai izbaudītu katru dzīves brīdi.
Grāmata tiešām ir kaut kas brīnumains, jo pēc tās izlasīšanas var raudāt, staigāt ar nopietnu seju vai priecāties, būt gatavam sasniegt visus mērķus, daudz strādāt un tā tālāk. Nav nekā stiprāk par vārdu, bet kad vārdi apkopoti teikumos, bet teikumi grāmatās, tie ir tiešām burvīgas. Vienmēr būs tādas grāmatas, pēc kuru izlasīšanas kāds pateiks, ka šī grāmata bija brīnumaina.