Grāmatu brīnumainā vara.
Pasauli veido ne tikai tās zāles, koķi, ūdens vai resursi bēt arī grāmatas. Grāmatas – tas ir veids, lai pastiprinātu cilvēku savstarpējas atticības, lai būtu labāk dzīvotu. Jo bēz attiecībam mūsu pasaulē būtu viens troksnis. Grāmatas veido ne tikai apkartējo pasauli, bēt arī mūsu iekšējo pasauli, tās palīdz mūms uzzināt kaut ko jaunu un iemacīties valodu. Tas attista mūsu smadzeni, ka arī pasaules skatu. Cilvēki ir dažādi, ka arī grāmatas ir dažādas. Bēt visas grāmatas ir pamacošas; tas attista mūsu literāro valodu, lai mēs varētu paskatīties uz pasauli citādi.
Katrai grāmatai piešķīr sava īpašība, bet tiem ir viena kopīga īpašība – tie ir visi brīnumainie. Mūsdienas cilvēki doma, ka vara tas ir kaut kāda valsts politika, ar kuras palidzības valst izmanto savus iedzīvotājus. Varam teikt, ka tie cilvēkiem, kuri stāv pie valsts vāras ir obligāti jāzin, angļu valodu, jo tas ir nacionāla valoda, kura tiek izmantota par oficiālu valodu Eiropas Savienībā. Lai sarunāties ar citam valst vāras pārstavētājiem, katra valsts prezidentam ir jāzin angļu valodu lai sapratotu vis kas ir teikts sapulcēs!
Grāmatas palīdz mūms uzināt šo valodu tieši grāmatas attista mūsu sapratni. Grāmatam ir tāda vara, kuras nav nekadai valstīj vai cilvēkam. Tikai grāmatu autori ir šīs pasaules valdnieki, kuri redz visu notikumu un, kuri ar saviem rakstiem palīdz citiem cilvēkiem saprāst šo realitāti, kur viņi dzīvo. Saprāst to, kas tagad daudzi nesaprot. Un uzināt to, ko daudzi nezin.
Grāmatam ir daudz daiļdarbu, kuri palīdz garīgi attistīties un labot cilvēku savstarpējas attiecības gan ar valsti, gan ar tadiem pašiem cilvēkiem. Daudzi grāmati, kuri tagād izmanto skolās un citās īzglitības vietas ir uzrakstīti lai gan skolotāji, gan skolēni varētu saprast, ka tieši grāmatas dod viņiem to, kas ir nepieciešams lai dzīvot. Tas dot valodu, tas dod jūms pašiem izvēlēties ko jūs grībat un ko negrībat. Izvēlēties ko lasīt un par ko stastīt.
Visu to secinot, grāmatas tas ir ne tikai brīnumainā vara mūsu pasaulē, bēt ari jūsu saziņas veids ar sevi. Katrām cilvēkam ir divas puses: ikšēja, kura atrodas tur, kur nerēdz citi, bēt redz tikai tu, un apkārtēja tā puse kurā tu dzīvo un kuru tu parada citiem. Tevi zina tikai apkartēju, bet iekšejo tevi zina tikai tu un tie, kuriem tu parada savu iekšējo pūsi – grāmatas un mīļie cilvēki.