Grāmatu brīnumainā vara.
Dzīve ir ļoti viegla, ja dzīvotu pareizi. Sabiedrības varonis palīdz cilvēkiem atrast labāko mūsu dzīve. Manuprāt, grāmatas un viss kas ir saistīts ar poeziju ir mūsu vara.
Cilvēkiem vienmēr vajag palīdzība. Kaut ko kas palīdz viņam izveleties pareizo ceļu dzīvē un dabūt to, kas cilvēkam patik. Es nezinu kāpēc manai paaudzei nepatik lasit grāmatas. Es domāju – ka visvieglākais no kurienes var dabūt pieredzi ir mūsu grāmatas, mūsu stasti un pasakas, dzejoļi un pārspriedumi. Grāmata it kā vāronis, kas cīnas par mūsu mieru dzīvē. Lai mēs zinātu kas jādara kada situācijā. Es saku lasīt tāda dzīves situācijā, kad man vairs nebija nekas. Es zaudēju jēgu dzīvot, ārsti man pateica “Ar sportu nodarboties nedrīkst” – bet sports bija mana nākotne es nezināju kāpēc man jādzīvo talāk. Viss beidzies.
Katra diena dod mums iespēju sākt no jāuna. Kāda dienā man rokās iegrīma A. Kamī darbs “Mīts par Sīsifu”, kuru es nevaru aizmirst. “Mīts par Sīsifu” – palīdzeja man. Sīsifs ar savu akmeni palika atmiņā, jo es saprātu vajag dzīvot, neskatoties uz apkartejo pasauli. Sīsifs katru dienu dara bezjēdzīgu darbu, viņam nav iespējas to mainīt, bet man, man ir tikai dzīves sākums. Man nedrīkst padoties, jo es varu visu. Es nezinu kā, no grāmatas, visādi darbi var ; “atnests” smādzenes pareiza vieta lai cilvēks sāc domāt.
Vēl viens darbs, dzējoļis kas iedeva man ļoti daudz ir A. Čaka “Ūdens noteku caurule”, kur ir rakstīts par cilvēku neredzamo ūdens noteku cauruli. Dzīves tempā cilvēki neredz ļoti daudz, kas palīdz mums dzīvot. Lai risinātu problēmu Čaks , urbanists, raksta dzejoļus par ikdienā neredzamam lietam, lai cilvēki apstājas un, kaut sekundi, aizdomājās par savu dzīvi. A. Čaks “Ūdens noteku caurule” apraksta “tās ir mānas bērnības mūzikas instruments”, man ļoti patika šita rinda, jo es aizdomājos par savu bernību. Es ari gribu atrāst kādu lietu, kas man asociocejas ar ļoti siltu momentu manā dzīvē. Es ceru un zinu, es to atradīšu, jo Kamī mācīja nepadoties.
Cilvēkam, kurš daudz lasa ir ļoti liela vara, kas mūsdienās saucas par pieredzi. Vislabākais ko var iedod cilvēka rokās ir grāmata. Vislabakais ko cilvēks var iedot grāmatai – savu interesi. Es domāju, grāmatu nozīme – palīdzet cilvēkiem dzīvot mierīgi. Miers – ir musu vara, jo ļoti viegli iet cīnīties un sākt kāru, bet grūti sarunāties tālai visiem butu labi.