Grāmatu brīnumainā vara.
Es tiešam zinu, kada vara ir grāmatam. Parasti, man ir grūti sakt lasit, bet jau pēc pirmas lappuses mani grūti atdalīt no grāmatas, protams, ši grāmata vajadzīga būt rakstīta ne ar veco sievieti par viņas slimības. Bet grāmatam ir arī cita vara, tas ir lielāks zīnašanas krājums.
Ievadā es paradu, ka vārdus “grāmatu vara” var saprast divaini un es gribu pārspriest par dziļako pusi, kur mēs redzam grāmatas ka informācijas krājumu. Sava dzīvē cilvēks var daudz ko uzzināt, bet kā visu šo informācijas daudzumu, visa muiža laika dabuto, atstāt nakamai paaudzei? Domāju, ka tieši atbildot uz šo jautājumu kādas grāmatas. Tā savā ģimenē cilvēki attistīja un saglaba savu profesiju, piemēram kuģniecībā, ēkas būvē. Viduslaikos ja tu zini kā būvet ēkas, tu busi bagāts, liels cilvēks, ja tu dzimis parasta ģimene, ka tu var kļust par meistaru? Tev vajag kadus desmit gadus stradāt par meistara palīgu un tikai pec tam tu pats kļuvusi par meistaru, bet tu var arī pirkt grāmatu un pēc tam viss atkarīgs tikai no tevi. Tas bija mazs piemērs, bet Makiaveļi rakstija grāmatu “Valdnieks” kur ir aprakstiti dažadu vēcu valdnieku kļudas un paradita analīze, kadas apstakļos kādas darbības ir jādara. Tikai iedomajieties, uz cik dzīvem ietekmēja šī grāmata.
Gramatas arī ietekmē cilvēka psiholoģija. Piemēram, es lasu A. Djuma darbu “D’Artanjans un mušķietieru trijnieks.”, kur galvenais varonis ir jauns virietis, kurš neko nebaidas ir stiprs un skaists, mīl savu dzimteni un draugus. Ši grāmata pacēl jauniešos patriotizmu, viņi grīb būt stipri, skaisti un jauki. Bet lasot A. Kamī darbu “Mits par Sīsifu .” es ne jūtu nekadu patriotizmu, jo cilvēks (Sīsifs) atdoda savu dzīvi lai glabt savu pilsētu un Dievs Aids sodija viņu, visu muižu Sīsifam ir jānest lielo ākmeni uz kalna virsotni. Salidzinot darbus “Mīts par Sīsifu” un “D’Artanjans un mušķietieru trijnieks” mes varam redzēt, ka tie bija rakstīti dažados sabiedrībās, grāmatas arī atspoguļo to laika cilvēku būtni un mentalitāti. Grāmatasir arī vēsturiska vērtiba kura sniedz daudz informāciju par visu cilvecību.
Beigās es gribu piepildit, sakot ka šodien grāmatas zaude lasitājus, jo ir kino, ir citi informācijas tehnoloģijas, bet man patīkami jūst uz savam rokam papīru, kad es lasu, tā ir treša grāmatas vara, es nevaru lasīt no datora vai lelefona.