Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas vienmēr cilvēkiem bija ļoti svarīgas, ar to palīdzību mēs varam mācities, uzzinat kaut – ko jaunu vai vienkarši pavadit brīvu laiku, lasot aizraujošus darbus jebkurā vietā. Jau no sēniem laikiem mēs iemācijamies cienīt visu to gudrību un cilvēces intellektualo spēku, kas caur gadiem apstiprinās, ļauj mums apdomāt savas ricības un padara musu dzīvi labāku.
Šodien daudzi cilvēki un daudzveidīgas nācijas strīdas par vienu un to pašu problēmu, par digitalgrāmatu plašu izmantošanu visā pasaulē. Tas ir ļoti paradoksāls jautajums, bet tam ir jēga jābūt musu pratā. Cilvēkiem vienmēr ir jāstrīdas par jebkadam inovācijam, vai ir tam jaunumam vieta pasaulē, vai tas ir bezjēdzīga laika tērēšana. Problēma ar elektroniskajiem grāmatiem rādas tad, kad to būs daudzāk neka grāmatu. Vai labi bus kad visā zemē nepaliek nevienas grāmatas? Šo jautajumu atminēja daži visgudrakie cilvēki daudzveidigā kontekstā. Paradoksāls ir tas, ka lidzīgas inovācijas mērķis ir padarit pasauli labāku, bet precīzi uzzinat par problēmam, kurus var izraisīt šie jaunumi mēs varam tikai gadiem.
Ne tikai cilvēki var strīdēt par grāmatu problēmam, bet arī grāmatas var apstrīdēt cilvēkus. Grāmata, stāsti to saturā var paradīt ka noteikta situācija bija jārikoties. Citi stāst palīg cilvēkiem novertēt visu savu dzīvi. Jau sēn mums ir, mānuprāt, vislielaka problēma, kura var nogalināt musu individualitāti un viso cilvēcisko jūtu un domašanu. Ši problēma ir naudas jautajums un par to ir rakstīts bezgalīgs grāmatu daudzums, arī par nodevību, neželīgumu un citam, ar naudu saistītam cilvēka rīcībam. Musu pasakas meistars K. Skalbe arī savu uzmanību pievērš tādam jautājumam ka naudai. Viņš paradīja to ar savu pāsaku "Pāsaka par vērdiņu". Šī pāsakas galvenais varonis ir Ansis, nabadzīgs pirtnieks, kuram vislielaka laime bija saņemt kaut – kadu naudu no klienta. Vēl viņam ir nabadzīga mamma un vēl viens sapnis, kurš ļauj mums saprast viņa personību. Viņš grīb uzcelt savai mammai sapņu māju. Un tad, kad Ansis saņema vērdiņu viņš aizmirsa par visiem saviem sapniem un pēc gadiem palika ar tukšu sirdi un bez atmiņam galvā.
Beigas ir grības teikt, ka nav svarīgi kada ir grāmata un kāda veida ta ir rakstīta. Ir svarīgs tikai tas galvena doma, pamācošais stasts vai idēja, ar kuru palīdzību cilvēkiem kļust pieejamas dzīves galvenie principi. Ir ļoti svarīgi ar galvu izveleties grāmatu lasīšanai, jo no ta izveles var mainities tava nākotne. Viena grāmata var mainīt tavu pieredzi jebkadā jautājumā.