Grāmatu brīnumainā vara.
Literatūras spēks ir lielāka, neka kino vai teatrī. Ja cilvēks atrada sevi viņa žanru un vienu reizi izlasa grāmatu viņš nokļūst zem grāmatas vara. Literatūra ir viena no viss vecakaiem mākslas veidiem. Piemēram “Bībele” un garīga literatūra. Grāmata ir lieta, kas cilvēks var ņemt rokas, viņš jūtas tuvumu ar abstrakta literatūras pasauli. Gramata vairāk saistīts ar atmiņu ka simbols, ka lieta, emociju glabātais.
Cilvēka domas atrodas netālu no atmiņas. Cilvēku atmiņa glaba notikumus kur viņš jūtas stiprākas emocijas. Tas notikumi atrodas atmiņā viss vairaku laiku. Daži runa ka lasot grāmatu, cilvēks pārdzīvo varoņa dzīvi. Gramata ir ka atmiņas glabatājs, jo tur atrodas galvena varoņa vai dažas varoņas emocijas un pārdomas. Noras Ikstenes romans “Mātes piens” ir arī ģīmenes hronika. Tas ir atmiņas uzraksts. Lasītais pārdzivo romāna notikumus. Tās emocijas plusē lasitaja atmiņā ka viņas savas. Mātes vārdi: “Man negribas dzīvot un es negribu lai viņa dzer pienu no mātes, kas negrib dzīvot.” Šie vārdi pārnes spilgtas emocijas kuri nevār uzrakstīt un lasītais jūtas tas kā savas.
Ģīmenes hroniki ir atmiņas glabatāji un tie ļoti rēti cilvēķi dot citām. Ņemt rokas hroniku cilvēks zina ka tās ir reālie notikumi un reālas problēmas kas hronikas dalibnieki pārnesa sevī. Cilvēka galvā nevar glabt gaudz informācijas un tā ir tikai viena cilvēka atmiņa. Bet var uzrakstīt savas dzīvību grāmatā. Un arī pēc nāves, cilvēka dzīvība būs atrodas grāmatā. Ņemt grāmatu cilvēks var jūtas ka viņš nesa savās rokas kāda cilvēka atmiņu vai pārdomas un jūtas. Autori atdot savas dveseles daļu savai literatūrai.
Daži runa ka vajag macīties no cita cilvēka kļudam, neka uz savam kļudam. Viss spilgtakie piemēri dzīves kļudam atrodas grāmatās, lielāko daņu literatūras stastos. Autori raksta savas domas pār kļudam un kļūdas rezultatiem. Rudolfa Blaumaņa lugā “Pazudušais dēls”, Krustiņš ved sliktu dzīvību. Viņš parvēda laiku azartspēlēs. Viņš nedoma pār citiem, par savu ģīmeni. Un rezultatā viņš nomira no tēva rokam.
Grāmata ir atmiņas, pārdomas, jūtas glabātais. Grāmatu var ņemt rokas, var glābt ka simbolu. Stasts no grāmatas viegli nomacojas un lielāku daļu atrodas atmiņā. Sliktus cilvēka piemērus un pamacīšana vairāk ietekme cilvēka, jo cilvēks pārdivo grāmatas varoņa dzīvi. Tas ir grāmatas vara – vissvairāka ietekme cilvēka jūtu pasaulē.