Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienu pasaulē pastāv tendence lasīt mazāk vai vispār nelasīt. Līdz ar to cilvēki sāka aizmirst, ka grāmatai piemīt brīnumainā vara – glabāt informāciju, kura var būt noderīga lasītājam. Katrs vārds vai burts tājā, var palīdzēt lasītājam izvairīties no kļūdam, kuras pieļāva grāmatas galvenais varonis, vai vienkarši iemācīt jaunām lietām.
Piemēram, Rūdolfs Blaumanis savos darbos aizkār tādas problēmas, kuras ir joprojam aktuālas, kā piemēru tam var paņēmt jebkuru viņa noveli, bet mēs apskatīsim lugu “Indrāni”. Lugā tiek risināts paaudžu konflikts, kurš novēda līdz strīdiem un, pat nāvei, taču no visa uzrakstītā lasītājs var saprast, ka vecāki vienmēr nesaprot savus bērnus, un otrādi. Pēc šīs lugas uzrakstīta ir skaidrs, ka gan vecākiem, gan bērniem ir jāruna, jāmēklē kompromiss, lai nepazaudēt viens otru.
Kā piemēru vēl var pieminēt Melānijas Vanagas romānu “Veļupes krastā”, jo tieši šīs romāns ne tikai dod mums priekšstātu par pagātnes laikiem, bet arī mūdina cilvēkus, neskatoties ne uz ko, nezaudēt sevi. Romāna galvena varone varēja pazaudēt sevi tik daudz reizes, bet viņa to nedarīja. Viņai nebija ko ēst, bet viņa nepazemojas varai, lai dabūt kaut mazu gabalu maizes. Viņa iedvēsmo lasītājus ar savu izturību un pacietību, līdz ar to kļūst par labu piemēru jauniešiem un liek aizdomāties par mūsu dzīvi.
Mūsdienu autore Nora Ikstena savā romānā “Dzīves svinēšana” aplūko bēres. Kā arī daudziem lasītājiem man rodas jautājums: “Kāpēc bēres?”, taču lasot man kļūva skaidrs, ka autore ar to gribēja teikt. Mēs necienam neko, kas mums ir, taču pazaudējot sākam cienīt. Tā arī notika ar septiņem vaķētājiem un Eleonoras meitu Helēnu. Helēna pazaudējot māti saprata, cik maz viņa par to zināja un ko varēja uzzināt.
Apkopojot visu iepriekš sacīto, gribas piebilst, ka nelasot grāmatas cilvēks stājas uz degradēšanas ceļu, jo grāmata ir ne tikai izklaide, bet arī attīstība. Jo, kad lasi tu nejauši iegaumē vārdu pareizrakstību vai tev iepriekš nezināmus vārdu savienojumus. Bet galvenais ir tas, ka katra grāmata sevi glābā atziņas, problēmu atrisinājumus, kuri lasītājam dzīvē būs noderīgas. Visā tā slēpjas grāmatu brīnumainā vara – spēja iemācīt, paskaidrot un attīstīt. Tāpēc jāliek lasīt jauniešiem, jo tieši viņu rokās ir mūsu nākotne, kura tagad nelasīšanas dēļ balansē uz jumta gala. Izvairīties no krītuma var palīdzēt tikai grāmata. Kura ne tikai izklaidē, bet arī māca.