Grāmatu brīnumainā vara.
“Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam kļūt mazam, lai augtu liels,” kādreiz teica Imants Ziedonis, viens no spilgtākajiem latviešu dzejniekiem un prozaiķiem, kā darbi tika iekļauti Latvijas Kultūras kanonā. Tieši grāmatas spēj rosināt mūsu augšanu kā personības, un tam ir vairāki pierādījumi.
Mūsdienu paaudzei jau no pašas agrās bērnības rodas vēlme kļūt par turīgiem cilvēkiem, pilnībā ignorējot jebkādas morālās vērtības. Šo tendenci pamanīja arī Rūdolfs Blaumanis, uzrakstot lugu “Indrāni”, kurā tika spilgti atklāta šī problēma. Indrānu tēvs, vecās paaudzes cilvēks, turēja kokus, kuri simbolizēja viņam garīgo bagātību, taču Indrānu dēls to redzēja citādāk. Viņuprāt, koki bija tikai nauda, tāpēc tos viņš pārdeva bez tēva atļaujas. Viss tas noved pie savstarpējās nesaprašanas, bezgalīgiem konfliktiem un, kā rezultāts, Indrānu mātes nāves. Šajā lugā tiek atainotas ne tikai naudas un merkaitelisma problēmas, bet arī paaudžu konflikti. Tā māca mūs būt bagātiem garīgi un parāda, ka ne naudā ir dzīvas laimes, bet sevis attīstīšanā un prasmē atrast kopējo valodu ar tuviem tev cilvēkiem.
Aktuāla problēma ir arī cilvēku ticība, ka citur dzīvot ir vienmēr labāk, tāpēc daudzi cilvēki arvien biežāk maina dzīvesvietu, aizbraucot uz ārzemēm. Andra Manfelde dotai tēmai veltīja grāmatu “Dzimtenīte”, kur pieaugušās sievietes atstāja savu ģimeni dzimtenē un aizbrauca strādāt uz Skotiju, domādamas, ka tur kļūs laimīgas. Diemžēl realitāte vienmēr ir bargāka nekā ilūzijas. Sievietes sastopas ar vairākām problēmām, kas palīdz viņām secināt, ka nekur nav labāk kā dzimtenē. Tā ir tā vieta, kur tu piedzimi, izaugi un paliki. Šī ir viena no labākām mūsdienu grāmatām, kas spēj izraisīt lasītājam aizdomāties par to, ka tieši cilvēks ir savas laimes kalējs.
Labi zināms arī tas fakts, ka grāmata attīsta cilvēku domāšanu, spēju analizēt situāciju un izdarīt pareizus secinājumus. Alberta Bela darbā “Būris” galvenais varonis tiek ieslodzīts būrī. Sākumā viņš ir panikā, taču vēlāk Bērzs apsēžas un sāk apdomāt savu ikdienišķo dzīvi. Galvenajam varonim kļūst skaidrs, ka tieši paši mēs sev veidojam “būrus”, norobežojot savu potenciālu, mēs paši padarām dzīvi sarežģītāku. Šai grāmatai piemīt ļoti liela vara, jo tā liek mūs aizdomāties par tādām filozofiskām tēmām kā cilvēku bezgalīgās iespējas.
Noteikti ir vērts lasīt grāmatas, jo katrai no tai ir sava dvēsele un sava pasaule, kura jebkādā veidā var ietekmēt uz mums. Grāmata var kļūt arī par cēloni, lai likt mums pilnībā pamainīties, saprotot savas iepriekšējās dzīves bezjēdzību. Taču ir jābūt ļoti uzmanīgam grāmatas izvēlē, jo katrai grāmatai ir sava brīnumainā vara, kas spēj pilnībā pamainīt mūsu nākotnes dzīves gājumu.